Vairākus tūkstošus vēstuļu Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvalde saņem ik gadus. Skaitlim ir tendence pieaugt.
Teorētiski var par pilnīgi visiem noziegumiem iesniegumu iesniegt pa pastu. “Bet jāizvērtē, cik tas ir efektīvi. Ja noticis noziedzīgs nodarījums, policijai nepieciešamas svaigas pēdas, informācija, liecības. Rakstot par notikušo pa pastu, protams, paiet ilgāks laiks,” atzīst Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Administratīvā biroja 1. nodaļas vecākā inspektore Jolanta Knīse. Viņa norāda, ka nav konkrētu termiņu, cik ilgā laikā pēc nozieguma policijai jāziņo.
“Taču te atkal jārunā par jau pieminēto efektivitāti. Vienmēr būs labāk, ja informācija policijā nonāks ātrāk. Viss atkarīgs no notikušā specifikas,” pastāsta J. Knīse.
Izmeklēšanā nenonāk
Pēdējā pa pastu saņemtajā iesniegumā policija informēta par draudiem izrēķināties, sabojāt mantu. “Ne viss, ko policija saņem pa pastu, tiek reģistrēts diennakts notikumos, jo iesniegumu ir ārkārtīgi daudz,” tā vecākā inspektore. Tajos ir dažāda veida informācija, arī sūdzības, jautājumi, pretenzijas, lūgumi, kur policijai ir jāsniedz atbilde rakstītājam pēc būtības, kā to nosaka likums, norāda vecākā inspektore.
Liepājas pārvalde gada laikā saņem aptuveni 2300 sūtījumus pa pastu. Tie vispirms nonāk sekretariāta nodaļā, kancelejā, kur tos reģistrē, tad – Policijas pārvaldes priekšnieka pastā, kurš to “novīzē”, nosūta “pēc piekritības” izskatīšanai, atkarībā no iesnieguma satura, skaidro J. Knīse.
“Ja iesniegumā paustajā informācijā ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad izmeklēšana notiek kā parasti,” norāda preses sekretāre. Tomēr vairums sūtījumu izmeklēšanā nenonāk, jo policija nekonstatē noziegumu.
Galvenais ir konkrētība
Visbiežāk vēstules policijai sūta cietušais – fiziska vai juridiska persona, kā arī cilvēks, kas kaut ko redzējis, konstatējis, novērojis, faktiski – liecinieks.
Konstatētais pārkāpums iesniedzējam ir jānoformē kā iesniegums. To nosaka Iesniegumu likums, “kur atrunāts viss, kā tas iesniedzams, kas izskata, kam jāizskata, kā un kad jāatbild, kad var atstāt bez izskatīšanas un atbildes”, skaidro J. Knīse. Viņa uzsver, ka “galvenais, lai rakstītajā būtu konkrētība – kas, kur, kad noticis”. Bieži vien vēstuļu rakstītāji ir anonīmi, par redzēto pārkāpumu raksta nekonkrēti, un policija atsūtīto informāciju nevar izmanot.
Ja cietušais nevēlas, lai iesniegumā minētie fakti tiktu izpausti presei, viņš to norāda iesniegumā.
“Tā arī cilvēki dara, arī tas noteikts Iesniegumu likumā par informācijas izpaušanu un neizpaušanu. Šādu atzīmi var uzlikt, arī policijā reģistrējot iesniegumu, ja publicēšana var traucēt izmeklēšanu, notikušā apstākļu noskaidrošanu,” pauž vecākā inspektore.
