Vaiņodes pagastā bez ciršanas atļaujas savākta aptuveni krava vēja gāzto koku. Kaitējums dabai nav nodarīts, tomēr meža īpašnieks par notikušo informējis policiju un vainīgo sauc par zagli.
Gandrīz 13 kubikmetru vēja gāzto koku bez ciršanas atļaujas savākti Vaiņodes pagastā VAS “Latvijas Valsts meži” īpašumā, informē Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvalde. Vainīgās personas nav zināmas. Koku ciršana notikusi meža 325. kvartāla 2. un 3. nogabalā laika posmā no 1. līdz 24. aprīlim. “Tā ir zādzība,” strikts ir Dienvidkurzemes mežsaimniecības izpilddirektors Olafs Jākobsons.
Rīko izsoles
“Kaitējums videi nav nodarīts,” atzīst Priekules mežniecības mežzinis Leons Ķeružis. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēkiem ir tiesības vētras nogāztos kokus savākt. Valsts mežs nav bezsaimnieka mežs. Valsts mežā, tāpat kā privātīpašniekam piederošā, saimnieciskā darbība ir jāsaskaņo ar īpašnieku, skaidro L. Ķeružis. Ja cilvēks novērojis mežā sausus un vēja gāztus kokus, viņš tos nevar savākt un izlietot pēc saviem ieskatiem.
Šāda rīcība tiks pielīdzināta patvaļīgai koku ciršanai un zādzībai. “Kaimiņa mežā taču neviens neies un kokus neņems,” valsts mantu aizstāv L. Ķeružis. Legālais veids kā iegūt tiesības savākt šādus kokus ir piedalīties cirsmu izsolē. “Domājot par iedzīvotājiem, organizējam mazo cirsmu izsoli – no pieciem līdz piecpadsmit kubikmetriem,” norāda O. Jākobsons.
Šādā izsolē gan dalības maksa, gan cirsmas cena ir daudz mazāka nekā rūpniecisko apmēru cirsmās, kur piedalās uzņēmēji. Pēdējā izsole notikusi 25. aprīlī, un mazākajā cirsmā izsolīti tikai pieci kubikmetri koksnes. Izsolē augstākā cena bijusi 14 latu par kubikmetru, bet zemākā – 70 santīmu. Augstākā cena ir lietaskokiem, bet zemākā – kritušajiem kokiem, kas derīgi kurināšanai, skaidro O. Jākobsons.
Pensionāri aiz borta
Mežinieki nav ieinteresēti izsolīt dažus kokus, bet pensionāram ar to pietiku, pārdomās dalās kāds pensionārs, kurš strādā par kurinātāju. Rezultātā koks paliek guļam mežā – ne pats izmanto, ne citam dod, vērtē pensionārs. Katram kritušam kokam pakaļ neskrienam, piekrīt O. Jākabsons. Taču atļaut visus kritušos kokus savākt būtu gan nesaimnieciski, gan no vides viedokļa nepareizi.
Ja kritušās koksnes savākšanai nebūtu nekādu ierobežojumu, tas kādam kļūtu par labu biznesu, jo malka kļūst arvien dārgāka. Savukārt meža veselībai šādi koki ir pat nepieciešami. Tajos mājvietu atrod kaitēkļu dabiskie ienaidnieki un arī daudzas aizsargājamas kukaiņu sugas, norāda Valsts meža dienests.
