Nevajag skolā mācīt “veselību”, teic ārste Monta Vasile. Zinot skolas sistēmu, viegli iztēloties, ka bērniem tādējādi “atsitīs” pēdējo patiku būt veseliem. Tāpat jau daudz sabojā vecāki ar tradicionālo “mamma zina labāk”, faktiski atņemot bērnam tiesības būs veselam – tuntuļošana, pārbarošana un žēlošana nevietā vēlāk atspēlējas visas dzīves garumā. Galvenā problēma – paši vecāki ir pārāk nezinoši un slinki, lai būtu veseli.
Katra cilvēka pienākums ir nepārvērsties par grabažu, kas barojama ar zālēm, uzskata ārste un uztur sevi formā gan ar vingrošanu, gan skriešanu un peldēm jūrā visu gadu.
“Cilvēki ir drausmīgi nezinoši, slinki, nevērīgi. Milzīgs zināšanu trūkums. Bet lai tiktu pie zināšanām, jāpārvar slinkums. Tāpat ir liela nespēja saprast, ko var izdarīt pats savas veselības labā un ko arī vajag darīt. Esmu kategoriski pret tablešu rīšanu!”
“Tā ir labākā sabiedrības daļa, kura var pacelt savas pakaļkājas,” M. Vasiles atziņas un valoda nav salkani piegludināta. Viņas bērni, tagad jau divdesmitgadnieki, joprojām izrāda cieņu un respektē – mammai ir vingrošanas laiks. Taču cilvēks, lai arī kādu programmu saņēmis no vecākiem vai arī sitienu no dzīves, uz pareizo pusi mainīties var jebkurā brīdī, ja vien ir motivācija. Ja spēj pārvarēt slinkumu un tiek galā ar tik izplatīto nevērību pret ķermeni un savu dzīvi. Ārstei patīk ideja, ka slimnieki nav jāžēlo, bet slimnīcas varētu “rotāt” uzraksts, ka te guļ cilvēki, kas noziegušies pret savu veselību.
Dzīvesveida vadmotīvs izriet no atziņas, ka ķermenis ir dvēseles templis, kam nepieciešama tīrība, skaidrība – sākot ar to, ko elpojam, ēdam un dzeram, līdz domām un rīcībai. Pienākums būt veselam sniedz prieku un baudu, nevis smagu nastu. Tomēr katram pašam ir savs ceļš līdz šai atziņai.
Plašāk lasiet “Kursas Laika” 21. aprīļa numurā.
