Agrāk krāšņs vainags pie tautastērpa, tāpat kā pašrocīga pūra pielocīšana, bija meitas čakluma un tikuma apliecinājums. Mūsdienās jaunās meitas vainaga izgatavošanu biežāk uztic daiļamata meistaram vai profesionālai rokdarbniecei. Astra Dzērve nupat piešuvusi pēdējo pērli kārtējam Kurzemes etnogrāfiskajam vainagam un atzīst – precīzs uzmeistaroto galvas rotu skaits nav zināms, bet pussimts noteikti varētu būt.
“Visi pērļu vainagi darināti tikai kā pasūtījumi, pašai vajadzība pēc tiem nav, jo precētas sievas pie tautastērpa parasti velk aubi vai sien lakatu,” skaidro Astra Dzērve. Padomu, kādi raksti rotā pēdējo darbu – Asītes vainagu, viņa atradusi Marutas Grasmanes grāmatā “Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana”. Rokdarbiem tiek atvēlēts no pamatdarba brīvais laiks. “Kopš 2017. gada vadu galeriju “Romas dārzs”, pirms tam vairāk nekā desmit gadus nostrādāju Liepājas muzejā.”
Uzkrātā pieredze ļauj vainagus darināt nosacīti īsā laikā, Asītes vainags tapis vienas darba nedēļas vakaros un brīvdienās. Meistare centusies saglabāt senā zīmējuma proporcijas un sava rokraksta pēdas atstāt tikai mazajās detaļās.
Plašāk lasiet “Kursas Laika” 6. jūnija numurā!
