Tadaiķu kultūras nams sestdien pulcēja precētos pārus, viņu bērnus, radus un draugus. “Kāzu valsis” skanēja, neskatoties uz to, cik ilgi kopā nodzīvots.
Pie ieejas par kāzās piedzīvotajiem pārbaudījumiem atgādina “Atštauku” dalībnieces, noskaņu rada “Paurupītes” muzikante. Uzdevums it kā vienkāršs – jāpin prievīte. “Kā viņiem kopā darbiņi veicas, vai iet vienādā rakstā ” motivē aktrise Ināra Kalnarāja. Veicoties dažādi, kā jau dzīvē, – “citiem iet ļoti grūti, citiem pinums stingrs, citiem šāds tāds”.
Lūgtas kuplināt daudzu kāzu svinības, “Atštaukas” pieredzējušas arī neizprotamas “tradīcijas”. “Esam redzējušas situāciju, kad mičojot latviešu zēns noņem meitenei nevis vainadziņu, bet ar zobiem novelk gumiju no kājas. Saskatījušies amerikāņu filmas, cilvēki domā, ka viņiem arī tā vajag,” iespaidos dalās I. Kalnarāja. Dažkārt tiekot aizmirsta kāzu būtība – sanāk kopā divas dzimtas, nevis notiek draugu tusiņš.
Uz balli ierodas liepājnieki Evita un Ringolds Roķi, kuri pirms trim gadiem kāzas svinējuši tieši šeit – Tadaiķos. Toreiz, meklējot vietu, esot izbraukājuši visu Liepājas rajonu, līdz pieņēmuši paziņas ieteikumu svinēt šajā plašajā zālē. Esot bijuši ļoti apmierināti. Esot interesanti atgriezties, jo pēc kāzām tikai garāmbraucot šo vietu uzlūkojuši. Ringolds spriež, ka tagad viņi jūtas nopietnāki un nobriedušāki.
“Man ir bijušas trīs kāzas,” stāsta Anna Vindiģe, kuras divi mazmazbērni arī danco šajā ballē. Pēc divu vīru nāves nu jau 25 gadus viņa ir kopā ar Ādolfu Tīdu. Oficiāli salaulājušies pirms deviņiem gadiem, bet katrs palicis savā uzvārdā. “Viņš mani dikti ilgi pārbaudīja,” smejas Anna. “Ko tas dod, ja vienu dienu sarakstās, bet otrajā jau šķīvji plīst,” atbildi parādā nepaliek Ādolfs, kuram šī ir otrā laulība. Viņus neesot skārusi ne materiālā, ne attiecību krīze. “Mums viss ir noslīpēts. Jāpielāgojas vienam pie otra, jāsaprot no pusvārda,” satikšanas formulu zina Anna.
Kupls pulks ap dunalcnieku Sanitas un Romāna Jurkovsku galdu – arī viņu vedēji un ievedamie pāri. Rosinājums braukt uz balli nācis no viņu pēdējiem kopdzīvē ievestajiem – Ineses un Aigara Belkiniem. “Esam precējušies mēnesi un sešas dienas,” izskaita Inese. Pirms tam draudzējušies septiņus gadus un paguvuši dot dzīvību diviem bērniem.
Sanita un Romāns kopā ir 23 gadus, izaudzinājuši divas meitas un bijuši vedēji piecu pāru kāzās. “Pa kalniem un pa lejām, bet visi vēl dzīvo kopā,” zina vedējmāte. Ja tā, tad Sanitai un Romānam nekas cits neatliekot, kā arī turēt līdzi un nerādīt sliktu piemēru. Viņi nezinot, kas ir “tukšās ligzdas sindroms”, jo, kad bērni “izlidojuši”, varējuši “sākt dzīvot ar otro elpu, paši sev”.
Balles atmosfērā iejūtas arī pāri, kuriem jāvārda teikšana vēl priekšā. Santai Gruntiņai pirkstā Ģirta Buča dāvātais saderināšanās gredzens. “Nācām izlūkot šo vietu,” Santa atklāj, ka zāle kāzu svinībām vēl nav izvēlēta. Zināms gan, ka laulības notiks baznīcā.
Fotogaleriju no pasākuma skatiet šeit!
Bet ko pāri domā par attiecību noformēšanu oficiāli un vienkāršu kopādzīvošanu, lasiet rītdienas, 17. augusta, “Kursas Laikā”!
