Šonedēļ darbīgā Austra Pumpure atkal ir devusies tālu – kopā ar citiem “Vaduguns” skolotājiem iepazīst masku festivālu Venēcijā. 28. februārī Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā jāsaņem balva par mūža ieguldījumu, bet vairāk Austra domā par 3. martu, kad Liepājā būs Austrasdienu koncerts. Mūža ieguldījums vēl nav noslēdzies.
“Vienalga, kurā pasaules malā mēz nodziedam, mūs pieņem kā savējos. Mēs nedziedam tā, kā dzied folkloras kopas, bet tā, kā tauta dzied, sanākot kopā svētkos, kristībās. Kas to īsti zina, kā kādreiz dziedāja to tautasdziesmu? Mēs to dziedam šodien. Tāpēc daudziem ir brīnums, ka tā var dziedāt. Kad atnāk uz koncertu, tad dzird un vienmēr kādam iekrīt sirdī.”
Bet viss sācies ar Imanta Kalniņa dziesmu programmām. “Pat prātā nenāca, ka taisīšu kādu programmu. Kroders (Oļģerts Kroders bija Liepājas teātra režisors no 1974. līdz 1989. gadam) izgrūda uz skatuves. Toreiz ne jausmas nebija, ka tas tā izvērtīsies, uz gadiem pie pārpildītām zālēm.”
“Ar katru dziesmu vajag kaut ko pateikt. Ja tev nav, ko teikt, turi labāk muti ciet.”
“Man patīk lasīt, žēl, ka laika trūkuma dēļ nevaru izlasīt visas grāmatas. Iznāk tik daudz žurnālu, arī avīzes ir interesantas – tās arī jālasa! Ir raidījumi no “Viasat”, “History” kanāls. Apmeklēju visus koncertus, teātra izrādes. Sen uz kino neesmu bijusi – vajadzētu saņemties un aiziet uz visu pēc kārtas. Nezinu, kas ir garlaicība, man vienmēr ir laika trūkums. Šajā pasaulē ir brīnišķīgi, tik daudz ko darīt! Visu laiku gribas iet, skriet, dzirdēt un redzēt,” atzīst dziesminiece.
Plašāku sarunu ar Austru Pumpuri lasiet “Kursas Laika” 15. februāra numurā.
