Daniela uz skatuves nāk ar krāsainu lietussargu, bet Erīna dzied, ka “debesis gaišas pēc lietus”. Melodijas iekustina dziedātāju fanus, un visi ar nepacietību gaida, kurš no 20 Liepājas rajona “cāļiem” šogad brauks dziedāt uz Rīgu.
Kalētnieci Evu Ločmeli atbalstīt atbraucis radu pulciņš. “Tikai nebaidies!” steidz drošināt vecmāmiņa, bet Eva droši smaida un atklāj, ka viņai patīk uzstāties. Ziedi rokās arī daudziem citiem līdzjutējiem, ar ko pēc priekšnesuma sveikt ikvienu no 20 dalībniekiem. Viskuplāk – ar sešiem dalībniekiem – pārstāvēta Nīca, četri ieradušies no Grobiņas, trīs – no Aizputes. Visvairāk – 11 – ir pašu lielāko konkursantu, piecgadnieku. Sešiem ir četri gadi, diviem – trīs gadi, bet pati jaunākā šajā pulciņā ir divgadīgā Keita Ļaudama no Grobiņas. Pie tam meiteņu skaits stipri “sit pušu” zēnus – 16 pret četriem.
Tērpu izvēlas pati
“Uztraucos vairāk nekā mans bērns,” atklāj piecgadīgās Ilzes Bruces māmiņa Linda. Viņai meitas starts konkursā esot bijis liels pārsteigums, par to neesot zinājusi līdz pat atlases konkursam Grobiņā. Ar meiteni strādājusi tikai skolotāja. “No vecākiem tikai talants,” smej Linda. Pie tam Ilze nav sagādājusi galvassāpes ar tērpa iegādi – veikalā viņai uzreiz bijis skaidrs, kuru vēlas vilkt.
Cīravā ģimenes pašas varējušas savas atvases pieteikt konkursam. Četrgadīgā Emīla Baloža uzstāšanos rosinājusi māmiņa Kristīne Stulpe. “Manuprāt, viņam ir laba balss,” viņa neslēpj. Emīls stāsta, ka dziedāšot par lāčiem. Nemaz nav satraucies, vēro zēna skolotāja Lāsma Jūrmale un atsaucas viņa rotaļai sist dūrītes. “Labi, ka ir šādi pasākumi, kur bērni var nokļūt uz skatuves, taču daudz bērna attīstībā ir atkarīgs no tā, cik bieži dzied viņa mājās,” novērojusi mūzikas skolotāja. Viņa iesaka: “Kad sieviete gaida bērniņu, jāiet dziedāt korī.” Kristīne tam piekrīt. Emīla pirmā saskarsme ar mūzikas pasauli sākusies, zem māmiņas sirds “dziedot” Cīravas jauktajā korī.
Taču tas gan nav labi, ja, gatavojot bērnu šādam konkursam, ar viņu darbojas gan pedagogs, gan mājās dzied māte, norāda mūzikas pedagogs Renārs Juzups. Tas “sajauc bērnam galvu”.
Tituls tiek ikvienam
“Kur ir dziedāšana, tur es vienmēr esmu klāt,” pasākuma vadīšanu uzņemas Lieldienu Zaķis, runājot Nīcas bērnudārza audzinātājas Agijas Bikšes balsī. “Es par jums visiem baidīšos,” sola Zaķis, taču veic arī citus darbus – palīdz bērniem nokļūt uz skatuves, uzmundrina ar kustībām un aplausiem un, ja kādam aizmirstas īstā nots vai vārds, nedaudz piedzied līdzi.
Žūrijas komisija netiek stādīta priekšā. “Lai bērni nezinātu, kura tante vai onkulis uz viņu skatās kā vērtētājs,” motivē Nīcas kultūras nama vadītāja Agija Kaunese. Žūrijas loceklis R. Juzups atklāj, ka vērtējot ņems vērā, ka “Cālis” ir televīzijas konkurss, kur bez noteicošā faktora – vokālā snieguma – vajadzīgs arī šovs. Esot svarīgi, lai bērns uz skatuves ir drošs.
Uzvarētājs, kurš dosies uz lielo “Cāli”, ir tikai viens, taču pie kāda no tituliem tiek ikviens, piemēram, stilīgākais, pieklājīgākais, cālīgākais, maigākais, elegantākais cālis. Žūrija atzīst, ka šogad bērnu sagatavotības līmenis ir augstāks nekā iepriekš, un saka paldies gan pedagogiem, gan
“cālēnu” vecākiem. Atmiņai no šī pasākuma ģimenēs paliks arī kadri, ko vecāki cītīgi iemūžina foto un video.
