XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koncertu “Līgo” scenārija autore Nora Ikstena par koncertu raksta: “Līgo ir pārtapšanas, garīgās un fiziskās attīrīšanās, auglības un pats galvenais – gaismas pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Apliecinājums, ka, sekojot dabas Saulgriežu ritam, šāda atdzimšana ir iespējama ne vien katra konkrētā cilvēka, bet veselas tautas dzīvē. Latviešiem šāda atdzimšana nepieciešama vairāk nekā jelkad tautas pastāvēšanas vēsturē. Dziesmu svētku unikālais daudzbalsīgais koris ir reta iespēja tūkstošiem dziedātāju un klausītāju dziesmotā Līgo rituālā piedzīvot šo simbolisko augšāmcelšanos, kas dotu savu artavu vispārējā grūtajā tautas garīgās atdzimšanas procesā.”
Spītējot saulei un karstumam, kas pavadīja koristus mēģinājumu laikos, koncertā “Līgo” Mežparkā izskanēja varens kopkoris, kurā piedalījās 240 jauktie, 79 sieviešu, 28 vīru, 42 senioru un 26 diasporas kori, kuri kopā veidoja vairāk nekā 15 400 cilvēku lielu dziedātāju sastāvu. Noslēguma koncertā piedalījās arī apmēram 700 dejotāju un 1200 pūtēju orķestru mūziķu. Lai atgūtu nedēļas laikā zaudēto miegu un uzkrātu spēkus pirms koncerta, dalībnieki snauda Mežaparka priežu ēnā.
Koncertā tika atskaņoti vairāki jauni un arī labi pazīstami skaņdarbi. Koncerts sākās ar Pētera Barisona “Dziesmai šodien liela diena”, kam sekoja Latvijas himnas izpildījums, kopkora priekšā stājoties svētku vecākajam dalībniekam – Goda virsdiriģentam Robertam Zuikam, kuram šogad nosvinēta 100 gadu jubileja.
Lielu klausītāju atzinību izpelnījās pēdējās trīs koncerta dziesmas – Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, Jāzepa Vītola “Gaismas pils”, kā arī Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma”.
