Pirmie apmeklētāji jau bija klāt sešos, pačukst Priekules daudzfunkcionālās sporta halles personāls. Lai arī īstais datums ir 11. februāris, dzimšanas dienas svinības notiek mazliet pirms – piektdienas, 8. februāra, vakarā.
Arī pusseptiņos Aizputes iela ir cilvēku pilna, bet pirms septiņiem pie halles vairs nav, kur atstāt pat sevišķi maza izmēra mašīnu. Tātad ne tikai priekulnieki ieradušies svinēt pilsētas 85. dzimšanas dienu, kam par godu koncertā skanēs arī Aijas Andrejevas dziesmas Kristapa Krūmkalna grupas pavadījumā.
Pasākuma apmeklētājus jau pieejas sveic pilsētas domes priekšsēdētāja Vija Jablonska, bet pie ieejas zālē katram tiek arī neliels salds suvenīrs ar kādu skaistu klasikas pērli. Teju vai visi domes darbinieki piedalījās to gatavošanā, liecina neoficiāla informācija un pavisam sagatavotas 500 konfektes. Daudz pāri nepaliek, kas ļauj spriest par pasākuma apmeklētāju aptuveno skaitu. Daža labs kārumnieks pie paplātes pielavās arī otrreiz.
“Sveiksim visus kopā! No šī vakara gribētu sagaidīt svētkus, prieku un smaidīgus cilvēkus visapkārt,” teic Liena Braže, lasot konfektei klāt likto zīmīti gluži kā loterijas vinnestu “kas gan man trāpījies”. Trāpījies ir Mātes Terēzes teiciens “Šajā dzīvē mēs nespējam paveikt lielus darbus. Taču mēs spējam paveikt mazus darbus ar lielu mīlestību.” Raiņa teiciens “Mēs maza cilts, bet būsim lieli tik, cik mūsu griba!” gadījies Martinai Mikenaitei, Priekules vidusskolas 4. klases skolniecei, kura uz Priekuli ar ģimeni pārcēlusies pirms sešiem gadiem no Paņevežas.
Vairāk lasiet “Kursas Laika” 11. februāra numurā
