Pirmdien, 20. septembrī, Liepājas muzeju apmeklēja gleznotāja un scenogrāfa Ēvalda Dajevska (1914 – 1990) dēls Pēteris Dajevskis no ASV, lai pārrunātu jautājumu par mākslinieka simtgades izstādes sagatavošanu 2014. gadā, kā arī jautājumu par Ēvalda Dajevska radošā mantojuma nodošanu Liepājas muzejam.
Sarunā piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, Liepājas centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Ilga Erba, muzeja galvenais krājuma glabātājs Jānis Gintners un kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere.
Ēvalds Dajevskis nav dzimis Liepājā, taču, kā stāsta Pēteris Dajevskis, vienmēr ar lepnumu teicis, ka esot liepājnieks, jo Liepāja ir vieta, kur izveidojās nākamā mākslinieka radošās personības pamati. Tas notika, mācoties Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, kur viņa pedagogi bija Jānis Sudmalis, Hermanis Aplociņš, Nora Drapče, bet Liepājas teātrī bija iespēja papildināt savas prasmes pie dekoratora Artūra Baumaņa.
Laikā no 1940. līdz 1944. gadam Ēvalds Dajevskis strādāja Liepājas teātrī. Kā liela autoritāte mākslinieka dzīvē minams arī Ansis Cīrulis, kuru savukārt vienoja garīga tuvība un draudzība ar Jāni Sudmali. Tādēļ Liepājas muzejs izraudzīts par Ēvalda Dajevska simtgades piemiņas izstādes vietu.
Pēterim Dajevskim, kam ir plaša sadarbības pieredze ar daudziem muzejiem izstāžu veidošanas jomā, jau ir skaidri nākamās izstādes koncepcijas pamatmeti. Stāstot par tiem, Pēteris Dajevskis atklājās kā izcili erudīta personība sava tēva daiļrades izpratnē un ļoti plašā faktu materiāla pārzināšanā.
Unikāls ir Pētera Dajevska darbs, veicot tā sauktā Vācijas perioda, 1944. – 1951. gads, izpēti un dokumentēšanu. Šai laikā Ēvalds Dajevskis strādāja angļu armijas varietē teātrī Lībekā, latviešu operas ansamblī Oldenburgā un Mērbekas Latviešu teātrī, kur veidojis skatuves noformējumu 17 izrādēm.
Īsi kavējoties bērnības atmiņās Pēteris Dajevskis stāstīja, ka tēvam Amerika nav bijusi vieta, kur gremdēties aizgājušajos laikos un dzīvot atmiņās par zaudēto Latviju. Amerika viņu iedvesmoja, tā viņu saistīja kā mākslinieku, bet Ņujorka Ēvaldu Dajevski burtiski suģestēja. Kopā ar dēlu, gluži vēl zēnu, Ēvalds Dajevskis devies gleznot nedrošos Ņujorkas rajonus, kur atrodoties piekodināji Pēterim uzmanīt, lai viņiem no mugurpuses kāds neuzbrūkot.
1957. gadā Ēvalds Dajevskis, izturējis eksāmenu, tika uzņemts Amerikas Skatuves mākslinieku savienībā. Tas pavēra viņam iespējas profesionālai darbībai lielākajās Brodveja dekorāciju studijās.
Pēteris Dajevskis izpauda tēva vēlēšanos, lai viņa darbi tiktu saglabāti kā viens vesels kopums. Tādēļ aktuāls ir jautājums par šīs nozīmīgās kolekcijas, kura sevī ietver kā mākslas darbus, tā Ēvalda Dajevska personīgo arhīvu nodošanu Liepājas muzejam. Līdztekus tika pārrunāta iespēja izveidot Liepājā mākslinieka darbu pastāvīgo ekspozīciju.
