Gaviezes muzejam uzticīgie apmeklētāji zina, ka tur arvien piedāvā ne tikai jaunas izstādes, bet īpašās reizēs arī “firmas” biezputru.
“Var sakrāt daudz lietu, salikt kastītē, nolikt glabāšanā un iegūt muzeja statusu. Mans trumpis ir tas, ka visu var paņemt rokās un aptaustīt. Kas notiks kausam, ja kāds to paņems rokās un izpētīs?” saka muzeja vadītāja Alma Kāle. Karošu un citu senu koka priekšmetu izstāde pēc vietējo apskates aizceļojusi arī uz Bunku un Kroti. Uz “īsti riktīgas” putras karotes iegravēts gadskaitlis. “Varbūt tajā gadā piedzima kāds dūšīgs puika?” prāto A. Kāle.
Muzeja lietas nonāk arī darbībā. Piemēram, no kausa, kas izgrebts no ievas, pašvaldības darbinieki pēc talkas dzēruši šampanieti.
A. Kāle, gaidot uz vēstures stundu muzejā ierodamies Gaviezes pamatskolas skolēnus, sagatavojusi izstādi par kara gadiem pagastā. Bērniem netiek slēpts neviens vēstures posms. “Katram kulturālam cilvēkam ir jāzina, kas tā ir par personību,” A. Kāle saka par stundu Ļeņina dzimšanas dienā.
Eksponātu klāsts papildinās, iedzīvotājiem arvien atnesot ko jaunu. Taču gadās, ka muzeja eksponāts atgriežas praktiskajā dzīvē. Kāds apmeklētājs, ieraugot pusautomātisko zāģa zobu liecamo, ierosinājis to mainīt pret savā īpašumā esošajām senlietām.
Par lielu dārgumu A. Kāle nosauc labvēļu pārrakstīto un privāti iesieto kādreizējā Gaviezes skolas direktora Oto Bora atmiņu krājumu. Tajā aprakstīts gan filtrācijas nometnē pieredzētais, gan izsūtījums uz Vorkutu 1949. gadā. Sāpes un grūtības tajā mijoties ar prieku par Sibīrijas dabu.
A. Kāles iecere ir sarīkot O. Bora piemiņas pēcpusdienu. Viņš savulaik Gaviezē esot iestudējis kādu Andreja Upīša lugu, un tās atkārtots uzvedums varētu būt pasākuma “nagla”.
Ar biezputras ēšanu muzejā aizsākās Grobiņas novada domes izbraukuma sēde Gaviezē. Piedevās bija speķa mērce un kefīrs. Pie reizes viņi apskatījās, kas muzejā jauns. Taču A. Kālei deputātiem bija arī kas sakāms: “Labos laikos jūs zināt pie manis atnākt un sajūsmināties, bet lai es ziemā varētu te labi justies, ir vajadzīgs siltums.” Esošās krāsnis kūpot un sagādājot daudz neērtību.
