25. maijā pulksten 21.30 uz pussalas pie Skābaržkalna Grobiņas pilsētas svētku un vikingu festivāla “Seeburg 2013” laikā notiks Armanda Alkšņa un Andras Alksnes radītās roksāgas “Senā Kursa” pirmatskaņojums ar Latvijā populāru mūziķu piedalīšanos, informē organizatoru pārstāvis Valērijs Liepa.
Roksāgas sižeta pamatā ir patiesi notikumi, kas risinājušies Kursā ap 925.gadu. Senos notikumus izdziedās un izspēlēs tādi Latvijā pazīstami mūziķi, kā Ivo Fomins, Andris Ērglis, Aivars Brīze, Paula Dukure, Ieva Dreimane un citi.
Roksāga stāstīs par vēsturiskiem notikumiem, kas aprakstīti senislandiešu “Egila sāgā”. 12. – 13.gs. mijā tos aprakstīja islandiešu dziesminieks un valstsvīrs Snorri Sturlusons. Viens no šī stāsta un arī roksāgas centrālajiem notikumiem ir Lielā kauja – sirojums uz Kursu ap 920. – 925.gadu. Kā spilgtu, vēsturiski dzīvu un aizraujošu teatralizētu uzvedumu to varēsim redzēt un baudīt roksāgā “Senā Kursa”.
Vikingu vēsturiskā klātbūtne Grobiņas svētkos pieminēta un izspēlēta jau vairāku gadu garumā. Kopš festivāla “Seeburg” izveidošanas, interese par šiem notikumiem turpina pieaugt. Uz festivālu ierodas arvien vairāk vēstures rekonstrukcijas klubi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas.
Roksāgas libretā izmantota arī senā kuršu valoda, kas pieder nu jau izzudušajām baltu valodām. Darbā apzināti lietoti šādi kursismi: klangas – viļņi; vendzele – laivu piestātne; kaivas – kaijas; galuoksnes – galotnes; snāķis – laivas priekšgals; dzērvelce – varavīksne; mēra puķes – pelašķi.
Roksāgas mūzikas autors ir Armands Alksnis, dziesmu tekstu autore – Andra Alksne un režisors – Ivars Lūsis. Iecerētais roksāgas garums ir aptuveni divas stundas.
Grobiņa ir senākā rakstos precīzi minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā – kā Zēburga (Seeburg) tā pieminēta 854. gada notikumu aprakstā Rimberta hronikā. Ap 650.-800. gadu tagadējās Grobiņas vietā atradās liela skandināvu apmetne. Pa Ālandes upi un Liepājas ezeru toreiz bija iespējama kuģu satiksme ar Baltijas jūru, tāpēc līdz Liepājas dibināšanai Grobiņa bija galvenā jūras tirdzniecības osta Kurzemes dienvidos.
Vēsturiskie notikumi par Kursu stāstīti senislandiešu dziesminieka un valstsvīra Snorri Sturlusona “Egila sāgā”, kas tapusi 12. – 13.gs. mijā. Senislandiešu sāga stāsta par vēsturiski pierādāmu personību – islandiešu vikingu un dzejnieku Egilu Skallagrima dēlu (Skallagrimsonu). Viņš esot nodzīvojis piedzīvojumiem un iekarojumiem bagātu dzīvi no 900. – 982.gadam. Viens no šī stāsta un arī roksāgas centrālajiem notikumiem ir Lielā kauja – sirojums uz Kursu ap 920. – 925.gadu.
Īss roksāgas “Senā Kursa” satura pārstāsts.
Senajā Kursā – Jūrpilī – starp ezeru un jūru rit ierastā dzīve. Kādas mājas saimniekam ir dēls Loķis, kurš ieskatījies kuršu meitā Marē. Taču dzirkstošajai un darbīgajai Marei rāmais un nosvērtais puisis netīk.
Baltijas jūrā siro vikingi. Brāļi Egils un Torolfs Skallagrimsoni kopā ar citiem vīriem laupa un posta. Kādudien viņi nonāk Kursā. Te viņi noslēdz pamieru un tirdzniecības līgumu. Kad līgums beidzas, viņi sāk laupīt. Reiz vikingi atrod apdzīvotu apmetni un to izlaupa. Vakarā Torolfs redz, ka brālis ar savu kara draudzi nav atgriezies.
Tikmēr Egils mežmalā satiek Mari un iemīlas kuršu meitā. Taču Īslandē pēc Egila skumst viņa iecerētā Sigrida. Nespēdama sagaidīt un baiļodamās par mīļotā dzīvību, viņa vēršas pie augstākā Dieva – Odina.
Egils ar vīriem iebrūk Loķa sētā, izlaupa māju, bet tad pamana, ka viņus aplenkuši kurši, kas ar zobeniem, bultām un kara cirvjiem – āvām sagūsta vikingus un iemet pagrabā, lai otrā rītā, gaismai austot, nogalinātu. Paši kurši dodas dzīrot.
Mare jūras malā tulko zīmes un sapņo par vikingu Egilu. To ierauga Loķis un mēģina pārliecināt Mari, sakot, ka viņai jāpaliek Kursā. Tikmēr ziemeļu zemē Sigrida lūdz Dievu Odinu, lai tas kaujās pasargā un nenokauj viņas iemīļoto Egilu. Odins sūta valkīras izlemt kaujas gaitu. Valkīras nolemj neņemt Egilu sev līdzi uz mirušo valstību.Tā Egilam un viņa vīriem izdodas atbrīvoties. Kamēr kurši dzīro, Egils ar savu kara draudzi nemanīti izlaupa māju un dodas prom. Taču, nonācis mežā, Egils saka vīriem, ka neklājas aptraipīt vikinga godu, jo neklājas zagt un par to nepavēstīt. Viņš aicina vīrus doties atpakaļ. Egils atgriežas kuršu sētā.
Pa ceļam Egils satiek Mari un apsola meiteni ņemt sev līdzi. Viņam tikai veicams vēl viens darbs. Atstājis Mari, Egils atgriežas sētā un, kamēr kurši līksmo, aizdedzina namu. Kad kurši to pamana, visa māja jau liesmo. Egils nogalina lielāko daļu kuršu. Upmalā Egils atrod Mari un abi kopā viņi atgriežas laivā pie Torolfa un pārējiem vikingiem. Gaismai austot, viņi atstāj Kursas krastus.
Roksāgas apspēlēto notikumu lomās iejutīsies:
Kuršu saimnieks – Andris Baltacis,
Saimniekdēls Loķis (lācis) – Andris Ērglis,
Mare, kuršu meitene – Paula Dukure,
Egils Skallagrimsons – Ivo Fomins,
Torolfs, Egila brālis – Jānis Buķelis,
Dievs Odins – Aivars Brīze, Sigrida,
Egila iecerētā Ziemeļzemē – Ieva Dreimane,
Teicējs – Valdis Skujiņš.
