2. jūnijā Grobiņas arheoloģisko ansambli un Liepājas muzeju apmeklēs Zviedrijas arheologu grupa, lai iepazītos ar vikingu laika arheoloģiskajiem pieminekļiem un arheoloģiskajos izrakumos iegūto materiālu. Tie liecina, ka Grobiņa bija viena no sava laika nozīmīgākajām vikingu pasaules vietām Baltijas jūras austrumu daļā, informē Liepājas muzeja direktores vietniece krājuma darbā Ilze Dobele.
Zviedru arheologi īpaši interesējas par skandināvu kultūrai piederīgiem objektiem, tai skaitā, vienīgo Austrumbaltijā atrasto skandināvu apbedījumu stēlu. Šis retais atradums aplūkojams Liepājas muzeja ekspozīcijā.
10. maijā Liepājas muzejā notika brauciena plānošanas vizīte, kurā piedalījās J. P. Lamms, Ūla Olsons, Arturs Sēns un muzeja pārstāvji.
Pirmie arheologi, kuri 1929. un 1930. gadā veica izrakumus Grobiņā, bija Francis Balodis un zviedru arheologs Birgers Nērmans (Nerman). Šogad Grobiņu apmeklēs B. Nērmana meita doktore Agneta Lundstrēma (Lundström), bijusī Stokholmas Karaliskās kolekcijas pārzine, un doktors Jans Peders Lamms (Lamm), kurš bijis Zviedrijas Nacionālā vēstures muzeja direktors. J. P. Lamms bija tuvs B. Nērmana līdzstrādnieks, un kopā ar arheologu Juri Urtānu publicēja materiālus par Grobiņas arheoloģiskajiem pieminekļiem.
Grobiņas arheoloģisko ansambli veido vairāki aizsargājamie arheoloģiskie pieminekļi – Grobiņas pilskalns (Skābaržkalns) un senpilsēta, Atkalnu senkapi, Priediena senkapi, Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Porānu (Pūrānu) senkapi, Smukumu senkapi.
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis parāda ziemeļnieku un vikingu kultūras mijiedarbību ar vietējo kuršu kultūru, kā rezultātā kurši tika iekļauti plašā tālo sakaru tīklā un pieņēma ziemeļnieku un vikingu dzīves veidu, savukārt ziemeļnieki, iespējams, pieņēma kuršu lauksaimniecības, rotu darināšanas un citas tradīcijas. Mijiedarbības rezultātā izveidojās savdabīga un unikāla ziemeļnieku un kuršu kultūru simbioze.
