Rīgas Brāļu kapu dominante, emocionālais un vizuālais akcents ir skulptūra “Māte Latvija ar kritušajiem dēliem.” Ne katrs Liepājas muzeja apmeklētājs zina, ka tās makets pamazām iet bojā tepat, Liepājā, muzeja pagalmā zem klajas debess.
Pagājušo ceturtdien Liepājas muzeju apmeklēja Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) speciālisti un Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji, lai kopā ar Liepājas Kultūras pārvaldi un muzeja vadību lemtu, kas vēl glābjams.
Paša Kārļa Zāles veidots
Neparastākais ir tas, ka līdz šim visas atbildīgās personas par pieminekli zinājušas, jo muzeja sētā tas glabājas aptuveni 50 gadu.
“Manu attieksmi pret skulptūras nozīmīgumu lika mainīt Klaipēdas mākslas zinātnieces neviltotais sašutums par tās necienīgo glabāšanu,” stāsta mākslinieks un stilu pazinējs Valdis Mackars. Viņš rosinājis steidzami kaut ko darīt tās saglabāšanai, vismaz apjumt, jo ģipsim – materiālam, no kā veidots skulptūras makets, laikapstākļu ietekme esot postoša.
Muzeja direktores vietnieks krājumu darbā Jānis Gintners stāsta, ka skulptūru uz Liepāju 1959. vai 1960. gadā esot atvedis toreizējais muzeja direktors Imants Lukažs, iespējams, lai novietotu Svētās Trīsvienības baznīcā, kuras barokālo altāri tolaik rosījušies aizsegt karojošie ateisti. Sākotnēji makets esot bijis koka kastē, taču to likuši novākt ugunsdrošības uzraudzības inspektori, zina J. Gintners. VKPAI pārstāve Dace Čoldere ir patiesi pārsteigta: “Nemaz nezināju, ka Liepājā ir šāds piemineklis.”
“Tagad mitrums jau droši vien ir sapūdējis arī maketa koka karkasu,” raizējas V. Mackars. “Var pat teikt, ka šis ir oriģināls, bet vēlāk, Brāļu kapos uzstādītais, kopija no akmens materiāla,” par skulptūras vērtību ir pārliecināts mākslinieks.
Iegrāmatos, novērtēs un apjums
Šādu viedokli pilnībā atbalsta arī mākslas vēsturniece Edvarda Šmite, kura apliecina, ka skulptors noteikti pats veidojis tēlu sejas vaibstus, rokas un citas svarīgas detaļas. “Vēlāk, pieminekli izzāģējot no šūnakmens, lielāko darba daļu varēja veikt mācekļi un algoti strādnieki,” viņa norāda.
Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis, viņš arī Rīgas Brāļu kapu komitejas pārstāvis, rāda 1927. gada protokola kopija, kura norāda, ka tālākai pieminekļa izstrādei šūnakmenī no K. Zāles saņemta izveidotā skulptūru grupa. Viņš zina teikt, ka piecdesmito gadu beigās Mākslas akadēmijas Tēlniecības darbnīcas Gaujas ielā 1 atbrīvotas no iekrātajiem darbiem, un tajā laikā arī K. Zāles darbu maketi un gatavie darbi izklīdināti pa visu Latviju. Viņš atzīst, ka Brāļu kapu kompleksa restaurācijas laikā maketam varētu būt liela nozīme kā autora sākotnējās ieceres nesējam.
Atzinuši pieminekļa maketa autentiskumu un vizuāli novērtējuši tā stāvokli, speciālisti vienojās, ka tuvākajā laikā tas tiks nodots Liepājas muzeja atbildībā kā jaunatklāts kultūras piemineklis. Šādu statusu piemineklim uz sešiem mēnešiem varot piešķirt VKPAI direktors ar savu parakstu.
Meklēs pirmo naudu
Liepājas Kultūras pārvaldes pārstāvis Juris Jirgens apsolīja, ka pārvaldes vārdā ies uz pilsētas domi ar pieteikumu par K. Zāles mantojuma saglabāšanu un aprūpēšanu. Viņš apliecināja, ka tuvākajā laikā atradīs iespēju skulptūrai uzlikt jumtiņu un to pasargāt no nokrišņiem. Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji solīja visā drīzumā ierasties Liepājā un novērtēt pieminekļa stāvokli un parēķināt tāmi tā glābšanas un konservācijas darbam. D. Čoldere ieteica gatavot projektus, lai tad, piemēram, kad Kultūrkapitāla fonds atklās projektu konkursus, jau būtu, ko iesniegt. Muzeja direktore Dace Kārkla izteica gandarījumu, ka situācija beidzot sākusi risināties.
Sarunas beigās jau tika spriests par to, kur darbu novietot. Izskanēja priekšlikumi to vest uz Karostu, kur restaurāciju gaida Virsnieku saieta nams, vai atrast piemērotu vietu Jāņa Čakstes laukumā. E. Šmite gan norādīja, ka piemineklis veidots kā kapu ansambļa daļa, un tādēļ nebūtu vēlams to likt vietā, kur ļaudis ierodas svinēt priecīgus notikumus. VKPAI Liepājas pilsētas inspektors Gunārs Silakaktiņš ieteica, ka piemērota vieta varētu būt pie Lestenes baznīcas, kas atrodas blakus brāļu kapu ansamblim.
