Ar grāmatu “1918. gada novembris – 1919. gada jūlijs” Liepājas muzejs aizsāk pētniecisko izdevumu sēriju “Liepājas muzeja raksti”.
Grāmatas autori ir muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere un direktores vietnieks krājuma darbā Jānis Gintners. “Bija jau izlemts, ka Liepājas muzejam jābūt savai izdevumu sērijai. Tāpēc atlika vien izvēlēties tēmu pirmajam darbam,” stāsta U. Gintnere. Muzeja speciālisti sagatavojuši projektu finansējuma iegūšanai. Sākumā bijis domāts, ka autoru loks būs plašāks, bet šo izvēli atmest likuši ierobežotie līdzekļi.
Muzeja direktore Dace Kārkla atzīmēja, ka visa Latvija novembrī plaši svinēja valsts 90 gadu jubileju. Bet Liepājā jaunajai valstij izšķirošie notikumi risinājās tieši pirms deviņdesmit gadiem – 1919. gada pirmajā pusē. “Jubilejas uzsvars bija valsts proklamēšanas aktam Rīgā, bet daudz mazāk tika runāts par notikumiem, kas sekoja tūlīt pēc tam. Par Liepājas lomu tajos,” atzīst U. Gintnere.
J. Gintners atklāj, ka dokumentālais pamats grāmatai pamazām krājies kopš valsts neatkarības atjaunošanas.
“Fondos atradu vienu kārbu ar dažādiem materiāliem – gan personīga, gan saimnieciska rakstura, acīmredzot Jāņa Sudmaļa direktorēšanas laikā paglabāti eksponāti no pirmās brīvvalsts laika.” Tas bijis pirmo valsts svētku izstāžu “mugurkauls” deviņdesmitajos gados. Autori pētījuši tā laika presi. Īpaši rūpīgi Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā glabāto laikrakstu “Latvijas Sargs”, arī memuārus “Tā vienkārši bija vēstures uzklausīšana, paši no sevis nerakstījām neko” teic U. Gintnere.
J. Gintners uzsver Jāņa Akuratera, Edvarta Virzas un Kārļa Skalbes heroiskās žurnālistikas nozīmi, radot ļaužu prātos pārliecību par jaunās valsts ideju un piebilst, ka 1919. gada Liepājā “Latvija savā garā aizsteidzās pa priekšu reālajai Latvijai”.
