Ik pirmdienu Liepājā, Rīgas ielas trešajā namā, pulcējas meistares, lai rādītu citām, ko paveikušas nedēļas laikā, un saņemtu jaunus uzdevumus, uzklausītu padomus un pieredzējušo kolēģu vērtējumu. Taču, cik ilgi vēl būs iespējams te uzturēties, viņas nezina.
Varētu attīstīt pat mākslas terapiju
“Te iespējams pabūt vienatnē ar sevi, visu uzmanību veltot darāmajam, kontaktēties ar domubiedriem, saņemt padomus un iemantot atzinību par paveikto,” saka studijas vadītāja Smaida Rubeze un spriež, ka tagad modē nākusī mākslas terapija būtu īstenojama arī studijā.
“Tikai uzzinot, ka skaists darinājums top nevis dažās dienās, bet gan nedēļām un pat mēnešiem, daudzas atmet ar roku un meklē citus brīvā laika pavadīšanas veidus,” bilst studijas meistare Ilze Škuberte.
“Tā obligātā zeķu adīšana pusaudzi uz visu mūžu var atbaidīt ņemt rokā adāmadatas. Rokdarbu pamatiemaņas varbūt vajag mācīt tikai tiem, kam par to ir patiesa interese,” aizdomājas Lia Ģibiete. Viņa labi zina, ka īsta meistarība nenāk ātri un viegli. “Tagad saknes jau ir aizcirstas. Tādu izšuvēju kā “Liepavā” visā Latvijā vairs nav daudz. Tikai ar jaunās paaudzes piesaistīšanu tik viegli neiet. Lai gan daudzi jaunieši izrāda interesi par skaistajām lietām, tomēr pašreizējās studiju telpas reti kuru spēj rosināt tur darboties.”
Šajā sezonā tiek strādāts pie Suitu novada tērpiem, gādāti darbi arī studijas 55 gadu jubilejas izstādei, kurā Rīgas speciālisti nolūkos piemērotākos eksponātus Dziesmu svētku tautas mākslas izstādei.
Adītājas un izšuvējas strādā katra savās mājās, bet audējām nepieciešamas plašas un gaišas telpas.
Tautas mākslu uztur no pensijām
“Liepavai” ir sava nozīmīga vieta līdzīgu kolektīvu vidū. Tās meistari zina, ka viņu darinājumi atrodami gandrīz vai visās pasaules valstīs. Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiekošajos gadatirgos nereti ārzemnieki uzmeklējot tieši viņu stendu, jo, noskatījuši pie paziņām skaistus un kvalitatīvus darinājumus, līdzīgus vēlas iegādāt arī sev. “Tikai tirgum strādāt vien nevaram,” bilst audēju meistare I. Škuberte. Viņai piebalso adītājas Antra Kukute un Edīte Dūčmane. Darbi, kas domāti izstādēm, tirgošanai nav paredzēti, taču materiāli to gatavošanai nav lēti, tie netop pāris vakaros, bet krietni ilgākā laika posmā. “Segu vai villaini aužu vismaz mēnesi. Vēlāk tā ceļo pa izstādēm, bet jaunu materiālu iegādei atkal vajadzīgi līdzekļi,” spriež I. Škuberte.
Arī spuldzēm, atslēgu nomaiņai vai steļļu remontēšanai sametam naudiņu. “Labi, ka mums gandrīz visām ir pensijas, tad varam ar mākslu nodarboties,” bilst E. Dučmane. “Trīsdesmitgadnieces, kam maize jāpelna un bērni jāaudzina, to nevar atļauties.”
Cer uz sapratni un atbalstu
Savulaik “Liepavai” bijušas telpas vairākās vietās pilsētā. Savās darbnīcās strādājuši dzintara un ādas apstrādātāji, koka darbu meistari un audējas. Adītājas gan vairāk darbojušās pašu mājās. Tagad viņas mitinās puspagraba telpās Rīgas ielā 3. Dienasgaisma telpā, kur cieši citas pie citām izvietotas stelles, nemaz neiespīd. “Lai noteiktu īsto dzijas toni, izskrienam laukā,” pasmejas I. Škuberte. Pirms dažiem gadiem te pārplūdusi kanalizācija. Tagad tā savesta kārtībā, bet īstu mājīgumu radīt nav izdevies.
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra (TKMC) vadītāja Simona Buče atzīst, ka centram grūti vadīt kultūrmenedžmenta darbu, kā bijis iecerēts tā dibināšanas pirmsākumos. Tā paspārnē darbojas 24 kolektīvi, un katram dažādas vajadzības. Centra speciālists Ilgvars Žilinskis zina teikt, ka visiem kolektīviem sāpīgākais esot telpu jautājums: “Pilsētai ēku nav, slēdzam līgumus ar privātīpašniekiem. Lauvas tiesa no ikgadējā budžeta aiziet telpu īrei un saimniecisko izdevumu segšanai. Kolektīvu vadītāju un meistaru atalgojumam pāri paliek visai maz. Kamēr nekas nemainīsies valsts kultūrpolitikā, tikmēr arī pie mums būs tāpat.” TKMC varot atbalstīt, tikai rakstot projektus Kultūras pārvaldei, ja iniciatīva nāk no pašām studijām. Lielas cerības TMKC vadītāji liek uz Pētera Pirmā namiņa atvēlēšanu centra vajadzībām. “Tā būtu ideāla vieta gan kolektīvu darbībai, gan studijām, gan gatavo izstrādājumu tirdzniecībai. Arī tūristu piesaistei. Šā gada rudenī būs izstrādāta pilsētas kultūras koncepcija, kas, cerams, darbosies labāk nekā iepriekšējā.”
