Kristīni Jākabsoni kopš bērnības interesējis kino, pat bijis sapnis par kino režisēšanu. Dzīve un laiks plānos ieviesis korekcijas, tomēr, kā smejas pati Kristīne – no sevis neaizbēgsi. Studējot augstskolā, sākusi pētīt Liepājas kinoteātru vēsturi. Un pēc laika viņas vadībā tapis arī virtuālais kinomuzejs.
Virtuāls – tas nozīmē muzejs, kas pieejams interneta vidē, skaidro Kristīne. Ierakstot meklētājā adresi www.kinoliepaja.com, ikviens interesents var baudīt kultūras projektu. Viņa pārliecināta, ka virtuālais un ierastais “taustāmais” muzejs nevar viens otru izkonkurēt. Gluži otrādi – tās ir muzeja darbības formas, kas cita citu papildina. “Vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies aplūkot veco laivu vai tautastērpu. Tam vienmēr bija un būs vieta reālā muzejā. Bet ir lietas, ko var piedāvāt interneta muzejs un ko nevar reālais muzejs.”
Virtuālais kinomuzejs darbojas kopš 2009. gada 4. jūnija. Kaut arī kultūras produkts radies ekonomiski smagā brīdī, taču ir ne tikai izdzīvojis, bet arī attīstījies, priecājas Kristīne. Idejas, kā iemūžināt Liepājas bagātīgo kultūrvēsturisko materiālu saistībā ar kino, bijušas dažādas. Doma par kinomuzeju virmojusi jau no šā gadsimta sākuma. 2008. gada rudenī, kad jau apjausts par krīzes tuvošanos, sarunā ar Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāju Leldi Vīksnu secināts, ka tradicionālā muzeja izveide nebūtu vienreizēja investīcija – tā uzturēšana nākotnē prasītu lielus līdzekļus. Pašvaldība neesot bijusi gatava to finansēt. Un tad no defekta panākts efekts – muzejs tapis virtuālā formā. Kristīne uzskata, ka tas bijis pat ieguvums.
Virtuālā kinomuzeja vadītāja gandarīta, ka no Liepājas pilsētas muzeja tas pārtop par visas Kurzemes virtuālo kinomuzeju. Sadaļā “Kino bibliotēka” jau ir apakšsadaļa “Kino Kurzemē”. Bez Liepājas pašlaik visplašāk izpētīta vēl arī Kuldīgas un Ventspils kino vēsture. Sadarbībā ar Kuldīgas Tūrisma un informācijas centru tā mājaslapā ir liepājnieku veidota sadaļa “Kino Kuldīgā”, kas vairāk vērsta uz kino tūrismu.
Liepājnieki gatavi sadarboties arī ar citiem novadiem. Piemēram, ir saglabājušās etnogrāfiskās filmas “Kāzas Nīcā”, “Kāzas Alsungā” jeb “Dzimtene sauc”. Katru vidusmēra tūristu varbūt kino iemūžinātais etnogrāfiskais mantojums neinteresēs, taču būs tam savi piekritēji. Vajadzētu piedāvāt, popularizēt, apspēlēt, pievilināt tūristus, sadarbības iespējas uzskaita Kristīne. Savukārt Rīgas kinomuzejā pieejama restaurēta 1922. gadā uzņemta tūrisma filma “Aizpute”. “Esam pieraduši raudāt, ka mums nekā nav, bet tik traki jau nav,” pārliecinājusies virtuālā kinomuzeja vadītāja.
Plašāk “Kursas Laikā”!
