Līdz 10. oktobrim Liepājas muzejā būs unikāla iespēja skatīt pilsētā vēl nebijušu izstādi, kurā eksponēti tikai un vienīgi cimdi – “Še, tautieti, raibie cimdi…”.
Izstādes moto ir “Cimds vakar un šodien”. Tās apmeklētājiem būs iespēja novērtēt, kā adītājas savus cimdus darinājušas mūsdienās, iedvesmu rodot senatnē, stāsta izstādes organizatore Tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” vadītāja Ilma Rubene.
Studijas “Kursa” sadarbība ar Rucavas Amatniecības kopas adītājām sākās Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras organizētajā projektā “Tradicionālo prasmju skola”. Tad rokdarbniecēm bija iespēja apgūt Rucavas cimdu adīšanas prasmes un izpētīt vairāk nekā pirms simt gadiem adīto cimdu rakstus.
Sarežģītiem rakstiem bagātie rucavnieču darinājumi ir vieni no skaistākajiem un krāsainākajiem latviešu cimdiem. Kad redzēts bagātīgais pūrs, radusies iecere to izrādīt plašākam lokam, stāsta I. Rubene. Izstādē adītājas vēsturisko cimdu klāstu papildinājušas arī ar saviem jaunākajiem darbiem.
Viena no lielākajām meistarēm un čaklākajām adītājām ir rucavniece Mirdza Ārenta. Viņa gan nedaudz nožēlo, ka nav laicīgi sākusi uzskaiti. Tagad pašai būtu tīri interesanti zināt, cik cimdu pāru gadu gaitā tapuši, taču nu to vairs precīzi nevarot pateikt, secina rucavniece.
Rucavniecēm lielākā “bikstītāja” esot Sandra Aigare – rādot grāmatas un bildes, mudinot pētīt tradicionālos rakstus, stāsta M. Ārenta. Adītāja lepojas, ka izstādē skatāmi arī cimdi, ko viņai mantojumā atstājusi māju saimniece – šiem pirkstaiņiem ar rozīšu rakstu varētu būt pāri simt gadiem. Mūsdienās tapušajiem cimdiem pirkstu daļa ir vienkrāsaina, bet senajiem – katrs pirksts izadīts sarežģītā rakstā, izpētījusi rokdarbniece. Skatītājiem būs iespēja salīdzināt.
UZZIŅAI
Izstādē skatāmos dūraiņus un pirkstaiņus darinājuši Tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” un Rucavas Amatniecības kopas dalībnieki.
Izstādīti arī cimdi no Rucavas etnogrāfiskās mājas “Zvanītāji” kolekcijas.
Plašāk lasiet pirmdien, 13. septembrī, laikrakstā “Kursas Laiks”.
