No ceturtdienas, 3. jūnija, līdz 1. augustam Liepājas muzejā K. Ukstiņa ielā 7/9 būs skatāma Liepājas muzeja krājuma gleznu izstāde “Lauku sēta”, informē Liepājas muzejā.
Izstādes atklāšana notiks 10. jūnijā pulksten 15, iekļaujoties 1941. gada 14. jūnija deportāciju upuru piemiņas pasākumos.
“Latviešu zemniecība, lauku ļaudis ir bijuši tie, kas uzkrāja tautas enerģiju, sargājot to no izdilšanas un izmiršanas fiziskā un garīgā, materiālā un sociālā ziņā. Lauku sēta, lauku ainava, lauku darbi latviešu glezniecībā ir iedzīvināti ļoti pārliecinoši, mākslas darbu, kuri valdzina gan ar glezniecisko meistarību, gan lauku neatkārtojamo skaistumu, ir ļoti daudz,”
Jānis Sudmalis (1887 – 1984) nodzīvoja garu mūžu, savu dzīvi veltīja gan pedagoģiskajam darbam, gan Liepājas muzejam, tāpēc glezniecībai bieži vien atvēlētais laiks pašam šķita par niecīgu. Būdams tautas mākslas pētnieks, viņš ar sirsnību raudzījās Dienvidkurzemes ainavā, tverdams tikai tai raksturīgo kā ēkās, tā ļaudīs.
Nora Drapče (1887 – 1968) daiļradi caurauž kā dzimtās Latgales dzīves ainas, tā Kurzemes kolorīts. Viņas „Pagalms” suģestē ar savu maģisko zaļumu un kluso rosību, kad trokšņi zūd, it kā caur aizrasojuši logu lūkojoties ārā.
Izcila personība latviešu ainavu glezniecībā bija Konrāds Ubāns (1893 – 1981). Viņš veidoja romantiski liriskām noskaņām bagātu Latvijas dabas tēla skatījumu, kurā dominē plenēriskā tonalitāte.
Ainavas izpratnē tuvs K. Ubānam bija Kārlis Lejnieks (1911 – 1984). Savulaik Liepājā viņš apmeklēja Konrāda Ubāna mākslas studiju, bet, esot Latvija Mākslas akadēmijas students, kādu laiku radis pat pajumti pie sava meistara. Būdams ļoti ražīgs mākslinieks, Kārlis Lejnieks nevairījās ne asu kontrastu, ne maigas un liegas noskaņas, ienesot tās savās gleznās. Par Ubāna studiju Liepājas Lejnieks savulaik atcerējās: „Ap 1932. gadu sākām pulcēties Staņislava Diņģeļa dzīvoklī, izveidojām mākslas studiju. Tur bija Edmunds Liepiņš, Voldemārs Pauzers, pats Diņģelis, es. Zīmējām un gleznojām, tad sametām ceļanaudu un aicināja no Rīgas skolotāju – Konrādu Ubānu”. Izstādē eksponēta arī Edmunda Liepiņa glezna (1911 – 1991), kurš tā pat kā Lejnieks izveidojās par spēcīgu ainavistu.
“Gandrīz visi no mūsu paaudzes esam Ubāna skolnieki. Man vēl tagad pārmet viņa manieri. Bet es tās nekaunos,” sacīja Kārlis Lejnieks.
Roberta Stārosta (1908 – 1958) dzīvē lauku vide bija viņa ikdiena, viņš izbaudījis gan tās skaistumu, gan sūrumu, izveidojoties par vienu no niansētākajiem latviešu pašportreta gleznotājiem. Taču arī klusā daba un sižetiskās gleznas pārliecina ar savu glezniecisko kvalitāti, prasmi atrast skaisto ikdienišķajā.
Kārļa Frīdriha Šaumaņa (1905 – 1971) gleznās, sākot jau ar viņa diplomdarbu 1931. gadā beidzot Latvijas Mākslas akadēmiju, dabas tēlā ienāk pagātnes noskaņa, kuru ienes gan tautastērpi, gan gadskārtas ritējumā zīmīgu svētku uztvērums.
Oļgerts Saldavs (1907 – 1960) gleznotājs un mākslas vēsturnieks, ar savu glezniecību sabiedrības uzmanību piesaistījis bieži. Savulaik laikrakstos cildināts gan par to, ka, 1937. gadā, dienot 4. Valmieras kājnieku pulkā, dāvinājis tam savu gleznu „Pļaujas laiks”, gan par to, ka Kultūras Fonda rīkotajās izstādēs nopirkti visi viņa izstādītie darbi. Arī nesenā pagātnē – 1999. gadā – toreizējais Latvijas Republikas vēstnieks Dānijā Aivars Baumanis kā Latvijas mākslas reprezentētāju vēstniecības telpās izvēlējās Oļģerts Saldava gleznu no Liepājas muzeja krājuma. Tagad šis 1937. gadā tapušais darbs „Labības laiks” eksponēts izstādē. Glezna līdz 1941. gadam rotāja Liepājas pilsētas valdi.
Arvīds Egle (1905 – 1977), kura daiļrade sākotnēji saistīta ar Rēzekni, vēlāk ar Rīgu un darbu Mākslas akadēmijā, darbojies kā stājglezniecībā, tā monumentālajā glezniecībā, arī grāmatu grafikā un plakātu māksla’, gleznojis akvareļus. Viņš atzīts par vienu no spilgtākajiem mazpilsētas ainavu un sadzīves žanra gleznotājiem.
Jānis Zuntaks (1906 – 1985), dzimis liepājnieks, gleznojis Latvijā, Vācijā, Argentīnā, Kanādā, it visur pārliecinoši apliecinot savas mākslinieka saknes: Liepājas mākslas un amatniecības vidusskola, Latvijas mākslas akadēmija.
