25. oktobrī Liepājas muzejā “Liepāja okupāciju režīmos”, K. Ukstiņa ielā 7/9, dienu pirms Klāva Ukstiņa 180. jubilejas datuma, notiks pasākumi un norises, kas veltītas šai ievērojamai personībai.
Pulksten 13 muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere iepazīstinās ar Klāva Ukstiņa dzīvi un darbiem. Uz lekciju īpaši aicināti skolēni. Savukārt pulksten 17 notiks jubilejas pasākums jeb nelielas svinības, kurā laipni ielūgts ikviens interesents, bet sevišķi gaidīti būs Klāva Ukstiņa ielas iedzīvotāji, lai tuvāk iepazītos ar kaimiņu – Liepājas muzeju un cilvēku, kas mūs visus vieno – Klāvu Ukstiņu.
Ar Liepājas centrālās zinātniskās bibliotēkas atbalstu tapusi ekspresizstāde, kurā aplūkojamas, pāršķirstāmas un pat palasāmas Klāva Ukstiņa izdotās grāmatas.
Klāva Ukstiņa vārds Liepājā ir pazīstams, jo viņa vārdā ir nosaukta iela. Taču, kāpēc ielai dots viņa vārds, iespējams, plašākai sabiedrībai mazāk zināms. Kāpēc 1940. gada pavasarī, kad 23 Liepājas ielas pārdēvēja, vienai no tām deva Klāva Ukstiņa vārdu? Viņš mira 1904. gadā, tomēr viņa nopelnu saraksts nebija paguvis izbālēt.
Vīrs, kurš bija dzimis vēl klaušu laikos, 1832. gada 26. oktobrī Plepju pagasta “Vecvagaru” mājās, visu savu dzīvi veltīja latviešu tautas garīgai augsmei, kulturālai attīstībai, izglītošanai.
Pats, būdams skolotājs, viņš to darīja klasē, mācīdams bērnus. Kļūdams par grāmatizdevēju un pats sarakstīdams vairākas mācību grāmatas, viņš savus tautiešus izglītoja ar grāmatu gaismas starojumu. Bet kļūdams par avīzes izdevēju un redaktoru, veidoja Liepājas latviešu sabiedrisko domu, nesa viņiem ziņas no pasaules un pašu pilsētas, pamazām atbrīvojoties no gadsimtiem dominējušās vācu kultūras aizbildnieciskā iespaida.
Viņa laikabiedri bija Krišājānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Reinis un Matīss Kaudzītes, Fricis Brīvzemnieks. Tieši Klāvs Ukstiņš 19. gadsimta 80. gados kļuva par nacionālās atmodas līderi Liepājā.
Uļa Gintnere,
Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja
