“Dupa, makalona,” tāds dzejolītis sanācis Liepājas teātra aktierim Marģeram Eglinskim, kad māmiņa viņam gribējusi iemācīt Ziemassvētku pantiņu par pīrāgu nabagu, kuram abi gali apdeguši. Šo un citus ticamus un neticamus atgadījumus sestdien viens otram stāstīja Kurzemes stāstnieki, kuri bija sabraukuši uz Meteņu garo skrējiens Krotē.
Ar garu lielīšanos, ripināšanos no kalna, dipināšanu un vārītas cūkas galvas ēšanu krotenieki sestdien sagaidīja ciemiņus no Saldus un Kuldīgas rajona. “Meteni svin starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Senos laikos Metenis ir bijis jaunā gada sākums, un viss, kas saistīts ar Meteni, ir garš. Agrāk šis bija laiks, kad ir vismazāk darbiņu un varēja braukt tālos ciemos. Mēs tālos ciemos vairs nebraucam, tāpēc taisām citas garas lietas. Arī stāstu stāstīšana ir gara padarīšana, tādēļ to izvēlējāmies,” pasākuma ideju skaidro Bunkas kultūras nama folkloras kopu “Traistēni” un “Kaimenīcas” vadītāja Līga Strēle.
Kurzemes nemantiskās kultūras saglabāšanas pasākumi šogad notiks visu gadu, un Meteņu atzīmēšana Krotē ir pirmā projekta daļa, norāda Austrumkursas novada bērnu folkloras kopu koordinatore Sarma Ūpe.
Talants un darbs
Talants un darbs spēj padarīt ikvienu par labu stāstnieku, pārliecināta L. Strēle. “Stāstnieks runā par jebkuru gadījumu tā, lai citam ir interesanti klausīties. Viņš no nekā prot uztaisīt kaut ko,” uz galveno stāstnieku likumu norāda L. Strēle. Bērni stāstnieku tradīcijas Latvijā turpina, piedaloties konkursā, bet pieaugušie – vienkārši savam priekam.
Daudzās Eiropas valstīs pēdējos gadu desmitos notiek stāstniecības atdzimšana – veidojas organizācijas, notiek festivāli, ir izveidotas stāstītprasmes apmācības programmas. “Stāstīšana ir vissenākais informācijas nodošanas veids. Grāmatu taču nebija. Tas notika apmēram tā. Es aizgāju uz tavu māju un teicu: “Zini, Trīnei vakar atskrēja dvīnīši.” Tu paņem Trīnes dvīnīšus, aizej uz nākamo māju un pasaki, ka vienam Trīnes dvīnītim zilas, otram zaļas acis. Pēc tam viens pateiks, ka viens ir puika, otrs – meitene,” klāsta L. Stēle.
Mūsdienu folklora
Ticamo ar neticamo savos priekšnesumos sestdien savija arī sabraukušie stāstnieki. Mājas uzdevums bija sagatavot ārzemju stāstu. Stāstnieki “uz mutes nav krituši” un prata tēmas robežas paplašināt nepieciešamajā virzienā. Tā septiņgadīgā kroteniece Monika Stepiņa pastāstīja ārzemju pasaku par hiēnu un zaķi. Stāstnieku Ķēniņa titula ieguvējs Rūdis Strēlis atcerējās savu pirmo ārzemju braucienu uz Lietuvu. Kādā brīdī pie jūra ekskursantiem ļoti sagribējies nokārtoties, taču skolotāja izlikusies lūgumu par tualeti nedzirdam.
Izrādās, viņa pirms tam vairākas reizes piekodinājusi zēnus aiziet nokārtoties, tādēļ nolēmusi viņiem dot mācību. Galu galā par viņiem apžēlojusies kāda no puišu mammām. “Aizveda mūs uz jūrmalu, nostādīja aplī un lika čurāt krustiņā,” pastāstīja R. Strēlis. Audzinošu stāstu atcerējās arī Liepājas teātra aktiera Marģera Eglinska māmiņa Vilma. Viņa gribējusi iemācīt divgadīgajam dēlam pantiņu. Viņš tikai klusējis, kad māmiņa jautājusi, ko bērni ēdīs Ziemassvētku vakarā. “Es viņam kuro reizi prasīju: “Nu, Marģerīt, ko bērni ēdīs?” “Dupa, makalona,” viņš beidzot atbildēja,” pastāsta V. Eglinska. Tas divgadnieka valodā nozīmējis – zupu un makaronus.
