Latvijas iedzīvotāji ir pieņēmuši Valentīndienu, un tā ir nostiprinājusies jaunu cilvēku vidū, jo šos svētkus var svinēt bez liekas ideoloģijas, aģentūrai BNS viedokli pauda Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere.
“Aicinu uz atvērto latvietību, tur vieta gan etniskiem svētkiem, gan modernajiem – integrējošiem,” teica eksperte.
“Kopš jauno laiku vērtību praktizēšanas, te es domāju Lielo franču revolūciju, nav vairs vienotas autoritātes, kas sabiedrībai saprotamā veidā atgādina par vērtībām. Svētki ir viena no dzīves vērtībām. Valentīndiena Latvijā ir vēl viena iespēja sabiedrību apvienot, jo tūlīt būs 16.marts un 9. maijs, kas škeļ,” iemeslus 14.februāra popularitātei arī Latvijā komentēja Beitnere.
Latviešiem esot par daudz sēru un piemiņas dienu, kapu svētku, tāpēc jaunu un dzīvi apliecinošu svētku iekļaušana esot apsveicama. Svētkus nostiprina arī komercializācija, kas neesot nekas slikts.
Beitneri sarūgtina, ka latviešu sievietes skumst pēc 8.marta, kas PSRS bija aizvietotie Valentīndienas svētki, tikai daudz degradētākā formā – iemesls iedzeršanai darba kolektīvā. Viņa uzsvēra, ka 8.martā sievietēm būtu jāapzinās, ka katra līdztiesības forma vēsturē bija jāizcīna.
“Vai tagad kāds ar cieņu atceras sufražistes? Toties vēlēšanu tiesības uztver kā lietu, ko Dievs ir atvēlējis no pasaules radīšanas. 8.marts ir svarīga diena atgādināt, cik strauji patlaban mainās sievietība, cik daudz sievietes ļauj sev darīt pāri un cik lielā mērā grēko pašas. Pašlaik smēķējošas sievietes uz ielas ir jau kļuvušas par tādu kā normu. Vienu dienu veicu eksperimentu – laika un telpas nogrieznī smēķējošo sieviešu uz ielas bija vairāk nekā vīriešu,” pastāstīja Beitnere.
Valentīndiena tiek atzīmēta 14.februārī.
