Pēc divu vīriešu inspekcijas gājiena pa Priekules novada domes gaiteņiem domes vadība nolēma iegādāties licenci mūzikas publiskai atskaņošanai. Licenci par desmit latiem iegādājusies arī Kalētu pagasta pārvalde.
Lielāku interesi par mūzikas atskaņošanas licences iegādāšanos izrāda privātā, nevis valsts sektora uzņēmumi.
Lielākā daļa pašvaldību Latvijas Republikas likumdošanu ievēro skrupulozi – ja reiz likums aizliedz darba vietā atskaņot fona mūziku, tad neviens radio arī neklausīsies! No kopumā 119 pašvaldībām un vairāk kā 500 pagastu pārvaldēm, tikai Priekules novada dome un Kalētu pagasta pārvalde ir atļāvušās iegādāties licenci mūzikas publiskai atskaņošanai un darba laikā kā fona mūziku atskaņo radio. Kas mudinājis divas mazās Kurzemes pašvaldības spert šādu soli?
Pilnīgi visiem, kas ikdienā savā veikalā, uzgaidāmajā telpā, darba vietā vai sabiedriskā transporta līdzeklī publiski atskaņo mūziku, ir jāiegādājas licence mūzikas atskaņošanai. Šī ziņa pagājušā gada pavasarī sabiedrībā sacēla pamatīgu jezgu, jo likuma normas neievērošana vainīgajam var draudēt ar naudas sodu līdz pat 5000 latiem. Reaģējot uz sabiedrības sašutumu, Saeima pat grozīja Administratīvo pārkāpumu kodeksu un noteica, ka minimālais sods par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu līdzšinējo 500 latu vietā būs viens lats!
Kas notiks tālāk ar mūzikas klausīšanos pašvaldībās?
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šobrīd vērtē grozījumus Autortiesību likumā, kruu viens no mērķiem – precizēt publiskā izpildījuma jēdzienu. Līdz šim, ar “publisko izpildījumu” saprasts mūzikas atskaņošanu ārpus ierastā ģimenes loka. Kultūras ministrija ir ierosinājusi šo definīciju precizēt, paredzot, ka publisks izpildījums konstatējams tikai tad, ja mūzika tiek atskaņota vairākiem, ar mūzikas atskaņotāju vai savstarpēji nepazīstamiem sabiedrības locekļiem. Kultūras ministrijas ieskatā, ar „ierasto ģimenes loku” jāsaprot ne vien personas, kurām ir tuva radniecība vai kuras ir tuvi draugi, bet arī paziņas, tostarp arī darba kolēģi, kuri ikdienā strādā kopā, informē Kultūras ministrijas Juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis.
Tomēr ar to jau nekas netika atrisināts! Kā portālam Kasjauns.lv stāsta Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāvis Reinis Briģis, lielāku interesi par mūzikas atskaņošanas licences iegādāšanos izrāda privātā, nevis valsts sektora uzņēmumi. Valsts sektora pārstāvjiem izsniegtas vien divas licences, jau minētajai Priekules novada domei un Kalētu pagasta pārvaldei. Vai patiešām pārējās pašvaldības lēmušas par labu klusumam darba vietā, vai varbūt – klausās radio slepus?
Pirms svarīgā lēmuma pieņemšanas Kalētu pagasta pārvaldē notika plašas diskusijas ar tās darbiniekiem. Pārvaldes vadītāja Agrita Driviņa portālam kasjauns.lv stāsta, ka daudzi pagasta pārvaldes darbinieki vēlējušies, lai darba dienu laikā skanētu fona mūzika. “Cilvēkiem, kuriem jāstrādā ar lieliem dokumentu apjomiem, mūzika palīdz koncentrēties. Radio klausās arī citi pārvaldes darbinieki, piemēram, bibliotekāri. Lēmumu palīdzēja pieņemt lielie naudas sodi par mūzikas nelicencētu klausīšanos, kā arī salīdzinoši nelielā licences maksa – mums tas izmaksāja tikai 10 latu,” atzīst Kalētu pagasta vadītāja.
Baidoties no iespējamiem sodiem, mūzikas publiskās atskaņošanas licenci iegādājās arī Priekules novada dome. Domes priekšsēdētāja Vita Jablonska Kasjauns.lv pastāstīja, ka “kādu dienu domes ēkā ieradās divi puiši, kas visu izstaigāja un pārbaudīja, vai mēs darba laikā neklausāmies radio. Jau iepriekš bijām diskutējuši, ka radio darba laikā ir nepieciešams, bet šis nu bija pēdējais piliens. Izsvērām visus par un pret, un nolēmām, ka nevēlamies ik dienas pavadīt bailēs no iespējamiem sodiem. Nevaru nosodīt citas pašvaldības, kas neiegādājas šo licenci, bet es tomēr palieku pie principa, ka likuma normas ir jāievēro. Cilvēki tomēr ir strādājuši un tiekušies uz to, ka lietas ir sakārtotas”.
www.kasjauns.lv
