Aktieri parasti stāsta, ka profesiju izvēlējušies nejauši, un sevi arī nevar saukt par izņēmumu, pasmaida 25 gadus jaunais Liepājas teātra aktieris Edgars Ozoliņš.
Viņš audzis Sikšņos. Mācoties Sikšņu pamatskolā, veiksmīgi startējis konkursos, pierādot stāstnieka un izteiksmīgas runas prasmes. Varot teikt lielu paldies nu jau Mūžībā aizgājušajai skolotājai un dzejniecei Astrai Rancānei, kura mudinājusi piedalīties. Aktiera vecāki gan neesot saistīti ar mākslu – tētis Andis ir mežzinis, bet mamma Lienīte ir mežsardze. Ome Hermīne Indriksone esot ļoti humorīga – radošo gēnu varbūt mantojis no viņas.
Kad mācījies Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas 12. klasē, reaģējot uz meiteņu ķircināšanos un skolotājas izteikto izaicinājumu, spītības pēc 2005. gadā pieteicies konkursā “Misters Liepāja”. Par to, ka iekļuvis finālā, pats bijis pārsteigts, bet par to, ka nevienu titulu neesot dabūjis, gan vairs ne, nosmej Edgars. Toties notikums bija zīmīgs ar to, ka pirmo reizi kāpis uz Liepājas teātra skatuves. Jaunos censoņus apmācījusi horeogrāfijas granddāma Tamāra Ēķe, viņas padomi noderējuši arī vēlāk.
Beidzot skolu, Edgaram bijusi tā kā neliela doma studēt ģeogrāfiju, mazliet vilcis arī uz aktieriem, taču īsti nav bijis skaidrs, ko vēlētos darīt. Aizbraucis uz Skotiju, nodzīvojis tur 11 mēnešus, bija labi apmaksāts darbs ar sociālajām garantijām. Vispirms mazgājis traukus, taču drīz vien apķērīgais puisis novērtēts un iecelts par pieczvaigžņu viesnīcas restorāna konditorejas ceha šefpavāru.
“Tā bija mana pirmā aktiermeistarība – es izlikos, ka esmu pavārs.” Tad, uzzinājis par uzņemšanu Liepājas teātra aktieru kursā, darbu pameta, atteicās no solītā paaugstinājuma un atgriezās Latvijā.
Aktieris šajā nedēļā ir “Kursas Laika” viesis. Plašāk 9. maija numurā.
