Ar veselības aprūpei piešķirto papildu finansējumu līdz gada beigām ir jāpietiek, būs daudz darba pie šī finansējuma godīgas sadales visām Latvijas slimnīcām, – Latvijas Radio sacīja Latvijas ārstu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Apinis. “Tas jātērē loģiski un pareizi.”
Viņš uzsvēra, ka Latvijā medicīnai naudas nekad nepietiek, “mūsu valsts nav slaucama govs”.
Apinis uzsvēra, ka problēmas veselības aprūpē sākās ar bijušās veselības ministres Baibas Rozentāles “revolucionārajiem pārkārtojumiem” un paziņojumiem, ka turpmāk visu pakārtos un darīs tikai ambulatorajā sistēmā. “Medicīna ir kā liels kuģis, kuru pretējā virzienā var pagriezt lēni un mierīgi,” salīdzināja Apinis un piebilda, ka tik straujas pārmaiņas ir nevietā.
Otrs iemesls mūžīgajam finansu trūkuma ir tas, ka pirms diviem gadiem veselības aprūpei tika atņemti 22% finansējuma, “tas ir daudz un tas arī radīja problēmas. Pašlaik ar papildu finansējumu mēs faktiski aizlāpam šuves, nevis attīstam nozari,” sacīja Apinis.
Pēc ārstu biedrības priekšsēdētāja teiktā, pašlaik notiek aktīva slimnīcu finansēšanas modeļa pārskatīšana, lai finansējumu varētu sadalīt godīgi, nevis “pēc patikšanas vai nepatikšanas”.
Apinis norāda, ka jau tagad būtu laiks sākt pievērsties nākamā gada budžeta plānošanai. Viņš pauda bažas par Pievienotās vērtības nodokļa iespējamu paaugstināšanu medikamentiem un medicīnas aprīkojumam no 10 uz 21%.
“Jau tagad redzu, ka, paaugstinot šo nodokli, zaudējumi veselības aprūpes budžetā būs 3-4%, un valsts būs spiesta mums tos atdot atpakaļ savādākā veidā,” piebilda Apinis. Viņaprāt, nodoklis būtiski būtu jāpalielina, piemēram, dārgajām automašīnām. Arī sālij un cukuram vajadzētu lielāku nodokli, jo šos produktus Latvijas iedzīvotāji patērē lielos daudzumos, tā kaitējot savai veselībai.
Apinis nepiekrīt Valsts kontroles izteikumiem par nelietderīgi pārtērētajiem līdzekļiem atsevišķās slimnīcās. Viņaprāt, Latvijā veselības aprūpei piešķirtos līdzekļus izmanto visracionālāk nekā, piemēram, Anglijā, Vācijā, kur vienam cilvēkam piešķirtais finansējums veselības aprūpei ir 6-10 reizes lielāks. Veselības aprūpe tur nebūs neesot kvalitatīvāka, par to liecinot kaut vai fakts, ka Īrijā strādājošies latvieši, ja viņiem gadās saslimt vai gūt kādas traumas, labprātāk medicīnas pakalpojumus saņem Latvijā.
“Ingūna Sudraba ir no to finansistu daļas, kas špricē redz tikai 3 santīmu iegādes izmaksu, nevis papildizmaksas, kas nepieciešamas arī tās šprices utilizēšanai. Viņai ir tautsaimnieka tvēriens, bet nav izpratnes, ka medicīna nav gluži celtniecība,” sacīja Apinis un piebilda, ka sabiedrība nenovērtē to, ka Latvijā visdārgākais ir mūsu dzīves laiks, nevis nafta, akmeņogles, un nesaprot, ka “dežūra bērnu slimnīcā nav tas pats, kas dežūra sūkņu stacijā”.
Vakar valdība atbalstīja Veselības ministrijas (VM) lūgumu par papildu 26,2 miljonu latu piešķiršanu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu nodrošināšanai līdz gada beigām.
20,6 miljoni latu no minētās summas, kas tiks novirzīta no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, būs nepieciešami stacionāru darbības nodrošināšanai, pārējie līdzekļi – ambulatorai veselības aprūpei.
