Šodien 39 iedzīvotāji no 18 Latvijas pašvaldībām Satversmes tiesā (ST) iesnieguši konstitucionālās sūdzības, lūdzot izvērtēt jaunā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, vēstī advokātu biroja “Liepa, Skopiņa/ BORENIUS” pārstāvis Matīss Šķiņķis.
Ņemot vērā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, pieteikuma iesniedzēji lūguši arī ST noteikt pagaidu noregulējumu un līdz konstitucionālās tiesas spriedumam apturēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma daļu darbību, ar kurām noteiktas attiecīgo novadu administratīvās teritorijas.
Konstitucionālās sūdzības iesnieguši Baložu pilsētas, Codes pagasta, Glūdas pagasta, Ģibuļu pagasta, Inčukalna novada, Īslīces pagasta, Jersikas pagasta, Lapmežciema novada, Lībagu pagasta, Līvbērzes pagasta, Priekuļu pagasta, Strazdes pagasta, Tārgales pagasta, Vaidavas pagasta, Valgundes novada, Vecsaules pagasta, Salas pagasta un Olaines pagasta iedzīvotāji.
Pašvaldību iedzīvotāji iesnieguši pieteikumus, jo nepiekrīt izmaiņām pagastu un novadu administratīvi teritoriālajās robežās, kas noteiktas ar apstrīdēto likumu.
Kā informēja Šķiņķis, Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir pašvaldību iedzīvotāju sociālo un ekonomisko apstākļu uzlabošana un tādu pašvaldību izveidošana, kas sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus.
Pašvaldību iedzīvotāji uzskata, ka šāda mērķa sasniegšana nav iespējama, ja pirms novadu veidošanas netiek uzklausīts iedzīvotāju viedoklis un redzējums attiecībā uz katra konkrētā novada izveidošanu.
No administratīvo teritoriju izveidošanas un to robežām ir atkarīga iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte, un lēmumam par attiecīgo administratīvo teritoriju robežām vai to izmaiņām ir tālejoša ietekme uz iedzīvotāju sadzīves apstākļiem.
Iedzīvotāji uzsver, ka apstrīdētā likuma pieņemšanas gaitā vietējo pašvaldību iedzīvotāji nav tikuši uzklausīti un to viedoklis nav ņemts vērā, lai gan šāds likumdevēja pienākums izriet no Eiropas Vietējo pašvaldību hartas un Latvijas Republikas Satversmes.
Kā ziņots, ST izbeigusi trīs no četrām tās lietvedībā esošajām lietām par administratīvi teritoriālo reformu. ST secinājusi, ka tās kompetencē nav vērtēt reformas politisko lietderību, proti, tiesa konkrētu lietu ir tiesīga izvērtēt tikai tiktāl, ciktāl uz to iespējams attiecināt juridiskos argumentus, tos atdalot no tiesībpolitiskiem argumentiem.
ST arī atzinusi, ka administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas bija jāizlemj likumdevējam, proti, Saeimai.
