Otrdien, 24.martā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem pasākumiem dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai centralizētajās ūdensapgādes sistēmās un vietējās ūdensapgādes sistēmās.
Lai novērtētu situāciju par nepieciešamajiem pasākumiem dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanā centralizētajās un vietējās ūdensapgādes sistēmās, ministrija apzināja problēmas un veiktos pasākumus dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma uzlabošanas jomā pašvaldību administratīvajās teritorijās.
Apkopojot informāciju, RAPLM konstatēja, ka 73 procentiem pašvaldību, kuras sniedza informāciju ministrijai, tika konstatētas problēmas ar dzeramā ūdens kvalitāti centrālajās ūdensapgādes sistēmās, kas liecina par problēmas aktualitāti un nozīmīgumu.
Izvērtējot galvenās tendences Latvijas pašvaldību administratīvajās teritorijās, RAPLM konstatēja, ka pamatā dzeramā ūdens ieguvei un centralizētai ūdens apgādei tiek izmantoti pazemes ūdeņi.
Analizējot pašvaldību sniegto informāciju, RAPLM apzināja centralizētajās un lokālajās ūdens apgādes sistēmās sekojošas problēmas: paaugstināts dzelzs saturs, pārsniegtas mikrobioloģisko un ķīmisko kvalitātes rādītāju normas, piemēram, mangāna, amonija un kaļķa līmenis, ūdens duļķošanās, kā arī novecojuši ūdens sadales tīkli, kuros notiek ūdensvadu plīsumi un rada lielus ūdens zudumus.
Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka situācijas uzlabošanai ūdenssaimniecības jomā, pašvaldības galvenokārt ir veikušas ūdenstorņu un ūdenstīklu skalošanu un tīrīšanu, atdzelžošanas staciju izbūvi, ūdensvadu rekonstrukciju, maģistrālo cauruļvadu izbūvi, ūdens filtru nomaiņu un ūdenstorņu rezervuāru rekonstrukciju, dzeramā ūdens sagatavošanas kompleksu izbūvi, dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtu izbūvi, kā arī elektrības padeves sistēmas ūdens ieguves vietu sakārtošanu.
Tāpat pašvaldības regulāri veic ūdensvadu, artēzisko aku un urbumu dezinfekciju, dzeramā ūdens artēzisko urbumu ierīkošanu, ūdenstorņu rezervuāru un dziļurbumu sūkņu nomaiņu, kā arī uzstāda ūdens sūkņus.
Visbiežāk veiktās aktivitātes pašvaldību administratīvajās teritorijās ir ūdens atdzelžošanas staciju izbūve, kā arī ūdenstorņu un ūdenstīklu skalošana. Finansējuma trūkuma dēļ retāk tiek veikta ūdensvadu rekonstrukcija, nomaiņa un jaunu ūdensvadu izbūve.
Izvērtējot esošo situāciju, RAPLM secināja, ka, neskatoties uz pašvaldību veiktajām aktivitātēm, dzeramā ūdens kvalitāte pasliktinās, ūdenim nonākot ūdensapgādes sistēmas vietējos tīklos. Pašvaldības plāno ūdens apgādes sistēmu rekonstrukcijas darbus ūdensapgādes jomas sakārtošanai, bet šo darbu izpilde lielā mērā ir atkarīga no finansiālajām iespējām konkrēto aktivitāšu īstenošanā.
Ņemot vērā Vides ministrijas plānoto darbu pie informatīvā ziņojuma sagatavošanas par ūdenssaimniecības jomas sakārtošanu, RAPLM ir aicinājusi pašvaldības savlaicīgi izvērtēt visas nepieciešamās vajadzības un veikt neatliekamos pasākumus ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanai un dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai.
Tāpat ministrija aktīvi iesaistīsies Zemkopības ministrijas izveidotajā starpinstitūciju darba grupā, kuras uzdevums būs izvērtēt normatīvos aktus, kas tieši vai netieši nodrošina Latvijas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīvu un nekaitīgu dzeramo ūdeni.
