Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) principiāli un pamatoti uzskata, ka nav nekādas valstiskas nepieciešamības sākt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014. gada un turpināt to no 2016. gada ar bargi lielu pusgada soli. Par to, ka attālināsies arī visu izdienas un priekšlaicīgo pensiju saņemšanas laiks, valdība runā pavisam reti un negribīgi.
Plānots, ka 24. maijā likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”” tiks skatīts 2. lasījumā, tad arī iecerēta LBAS rīkota akcija pie Saeimas. To gatavs atbalstīt ir Liepājas arodbiedrību centrs un tā vadītājs Toms Meiers. “Taču ļoti svarīgi šobrīd ir neatslābt un turpināt izdarīt spiedienu uz tautas kalpiem,” saka LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Tādēļ LBAS aicina visus iesaistīties vēstuļu akcijā – gan elektroniski nosūtot vēstuli Saeimas priekšsēdētājai no LBAS mājas lapas www.arodbiedribas.lv, gan to izdrukājot un nosūtot pa pastu uz Saeimu.
LBAS piekrīt, ka pensionēšanās vecums ir jāpaaugstina, bet no 2016. gada, un ar katra gada 1.janvāri par trijiem mēnešiem, līdz tiek sasniegts 65 gadu vecums. Patiesībā pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014. gada dotu tikai 28,9 miljonu latu ietaupījumu gadā – aprēķinājuši LBAS eksperti. Tas nozīmē, ka nekas būtiski nemainītos, izņemot valdības slepus doto solījumu izpildi Starptautiskajam valūtas fondam un Eiropas Komisijai par papildu konsolidācijas pasākumiem sociālajā budžetā. Turklāt Labklājības ministrija šī gada februārī prognozēja sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma palielināšanos 2011. un 2012. gadā – katru gadu par 80,6 miljoniem latu. Tad kādēļ it kā jātaupa ar ātrāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu?
Pirmkārt, pensionēšanās vecuma paaugstināšanai ir jābūt saistītai ar iespējām atrast darbu. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka valstī martā oficiāli reģistrēti bezdarbnieki bija 11,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ilgstošo bezdarbnieku vidū 44% ir pirmspensijas vecuma ļaudis, jaunieši – 25%.
AS “Liepājas papīrs” arodorganizācijas priekšsēdētājs Uldis Roze uzskata, ka LBAS vēstuļu akcijā jāpiedalās aktīvi – īpaši jauniešiem, kā to izdarījuši uzņēmuma darbinieki: “Neviens no valdības tā arī nav pateicis – kā tad valsts nodrošinās jaunu darbavietu rašanos? Izglītības sfērā nav definēti attīstības ceļi un prioritātes. Daudziem jauniešiem pēc augstskolas beigšanas tā arī neatrodas vieta darba tirgū, un 70-80% no viņiem ir gatavi doties projām no valsts. Vīriešu mūža ilgums ir samazinājies – kurš no viņiem vispār nodzīvos līdz pensijas vecumam? Pensionēšanās vecuma paaugstināšanai jānotiek, bet tā, kā iepriekš valdība un LBAS bija vienojusies, to nedrīkst no valdības puses vienpusēji mainīt. Kam gan mūsu valstī ir jānotiek, lai valdība nesmietos par tautu? Darbu ir grūti atrast jau pēc 45 gadu vecuma, bezdarba līmenis vēl pieaugšot – saka valdība… Tādēļ jāizsaka viedoklis un jāpauž attieksme visiem, neskatoties – jauns vai vecs, vai arodbiedrības biedrs, vai nē. Jāiemācās beidzot solidarizēties.”
Sanita Lorence, LBAS sabiedrisko attiecību vadītāja
