Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz atjaunot Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – ģerboņus.
Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likuma mērķis ir tiesiski nostiprināt kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu juridisko statusu, nodrošinot tiesisko skaidrību par to lietošanas nosacījumiem.
Iepriekš atbalstu šādai iniciatīvai pauda arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V), uzsverot, ka šim Valsts prezidenta Andra Bērziņa iesniegtajam likumprojektam ir liela nozīme sabiedrības vienošanā un valstiskās piederības veidošanā. Viņa pauda gandarījumu, ka likumprojekts komisijā tika atbalstīts vienbalsīgi.
Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija toreiz informēja Saeimas deputātus par pēdējā gada laikā novēroto sabiedrības interesi par novadu ģerboņu izmantošanas iespējām, kas bija viens no stimuliem izveidot speciālu novadu ģerboņu atjaunošanas un aizsardzības likumu.
Prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Edgars Pastars agrāk notikušajā komisijas sēdē akcentēja, ka Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likuma pamatojums balstās ne tikai vēsturē un kultūrā, bet tam ir arī liela juridiskā nozīme. Pašreizējie normatīvie akti neliedz iespēju valsts vai pašvaldības institūcijai vai privātpersonai individuāli reģistrēt minētos ģerboņus. Ekskluzīvas tiesības uz ģerboņu izmantošanu būtu pretrunā ar valsts interesēm. Jaunais likums saglabās tiesības privātpersonām cienīgā veidā izmantot ģerboņus, vienlaikus veicinot plašāku to lietošanu visā sabiedrībā, uzsvēra Pastars.
Likumprojekts neparedz piesaistīt ģerboņus konkrētām valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām.
