No aukstuma īpaši jāsarga ne tikai perifērās ķermeņa daļas – deguns, vaigi, ausis, rokas, kāju pirksti, bet arī elpceļi, kurus var kairināt aukstais gaiss. Īpaši jāuzmanās tiem, kuriem jau ir kādas veselības problēmas – astma, bieži bronhīti, klepus u.c. Lai sals nekaitētu elpošanas orgāniem, jāņem vērā vairāki aspekti. Skaidro klīnikas Premium Medical otolaringoloģe Ramona Markuse.
“Aukstais gaiss var ļoti kairināt bronhus un plaušu alveolas, kas liek tām sarauties, un tas savukārt var izraisīt sāpes un kairinošu klepu, bet astmātiķiem pat astmas lēkmi. Parasta pastaiga svaigā gaisā varbūt nekādas problēmas neradīs, bet, ja cilvēks steidzas, piemēram, lai nenokavētu autobusu, vai ir devies sportot, ir jāpiesargājas”, saka Ramona Markuse, iesakot:
Labāk elpot caur degunu, jo tad gaiss, kamēr tas no augšējiem elpošanas orgāniem nonāk līdz plaušām, var paspēt sasilt. Caur muti elpojot, pastāv lielākā iespēja saaukstēties;
Aukstais gaiss, īpaši, ja tas ir arī sauss, atdzesē un sausina elpceļu gļotādu, tādēļ ziemā ieteicams pēc iespējas biežāk dzert siltus dzērienus, jo tas gļotādās palīdz uzturēt nepieciešamo temperatūru;
Degunam un mutei šalli priekšā nevajadzētu likt, jo elpojot sakrājas kondensāts, kas tiek pēc tam ieelpots, turklāt mitrā šallē aukstumā kļūst vēl aukstāka
Lai cilvēks nenosaltu, ieteicams ģērbties pēc “sīpola principa” – vilkt vairākus plānākus apģērba gabalus vienu virs otra, vislabāk no “elpojoša” materiāla, un neaizmirst par cepuri, cimdiem, siltām zeķēm, bet kājās vilkt brīvus siltus apavus, lai nebūtu saspiesta pēda;
Ja cilvēks ir saģērbies tik silti, ka pēc ātrāka gājiena vai sportošanas ir sasvīdis, tad aukstā laikā īpaši jāpiesargās no atdzišanas pēc tam – īpaši pirmās pusstundas – stundas laikā, jo pēc slodzes imūnsistēma ir vairāk novājināta. Tādēļ ir svarīgi uzreiz uzvilkt sausu apģērbu un uzturēties siltumā. Ja imūnsistēma necietīs, retāk piemeklēs arī vīrusu izraisītas un citas, arī elpošanas sistēmas slimības;
Sejas ādu vajadzētu aizsargāt ar piemērotiem krēmiem.
