Aizvien populārāki jaundzimušo vārdu izvēlē kļūst cittautu cilmes vārdi, bet latviskus vārdus bērniem dod arvien retāk, sestdien vēsta laikraksts “Neatkarīgā”, atsaucoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra datiem par pēdējiem desmit gadiem.
“Pēdējo desmit gadu tendences personvārdu izvēlē ir vienveidīgas. Populārākie jaundzimušo meiteņu vārdi bijuši Viktorija un Anastasija, savukārt zēniem – Artūrs, Daniels un Roberts. Vadošās pozīcijas nav atstājuši arī Aleksandrs, Ņikita, Maksims, Artjoms, Laura, Anna un Evelīna,” informējis PLMP priekšnieka palīgs Andrejs Rjabcevs.
Arvien mazāk jaundzimušo iegūst vārdu Kristaps, Toms un Edgars, taču pieaug to zēnu skaits, kuriem vecāki izraudzījuši vārdus Markuss un Ralfs. Atzinību jaundzimušo vidū saglabā vārdi Mārtiņš, Ričards, Kārlis, Emīls, Linda, Samanta un Elīna.
Iedzīvotāju reģistrā iekļauto Latvijas valstspiederīgo personu izplatītāko vārdu statistikā par pēdējiem desmit gadiem vērojams krievisko vārdu pārsvars. Vīriešu vārdu divdesmitniekā iekļāvušies arī Sergejs, Vladimirs, Andrejs, Andris, Juris, Viktors, Edgars un Igors. Populārākie sieviešu vārdi – Tatjana, Jeļena, Valentīna, Olga, Svetlana, Marija, Ludmila, Irina un Kristīne.
Populārākie vārdi Latvijas iedzīvotāju vidū gan joprojām ir Jānis un Anna. Šogad vasaras saulgriežus atzīmēja 60 878 Jāņi un 10 790 Līgas. Bet jūlijā Annas dienu svinēs 25 747 šā vārda īpašnieces.
Savukārt saskaņā ar PMLP Iedzīvotāju reģistra datiem izzūd tādi latviešu vārdi kā Liega, Mētra, Līksma, Veldze, Teika un Mirta. Mazāku atzinību gūst arī vīriešu dzimtes vārdi Indriķis, Druvis un Dzintars.
Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta direktora vietnieks un vadošais pētnieks Ojārs Bušs gan norādījis, ka PMLP statistika nav zinātniski izmantojama, jo “tajā nekorekti vienā katlā samesti latviešu un krievu tautības lietotie vārdi, taču tās ir atšķirīgas personvārdu sistēmas”. Latviešu ģimenēs nav krievisko vārdu pieauguma, tomēr latviskas cilmes vārdiem popularitāte zūd. Viņaprāt, personvārdu izvēli nosaka mode, kas, īpaši sieviešu vidū, mainās cikliski un diezgan strauji. Arī daudzu personvārdu ciešā asociācija ar sugas vārdiem un paaudžu maiņa traucē jaundzimušajiem dot latviskas cilmes vārdus. Zudusi arī motivācija bērnam dot latvisku vārdu, kas padomju laikā bija kā viena no nevardarbīgās pretošanās formām.
Tāpat Bušs norādījis, ka vārdu došanas tradīcijas lielā mērā mainījusi saskarsme ar Rietumu kultūrām: “Pēdējo gadu laikā biežāk latviešu bērniem dod starptautiskas izcelsmes vārdus. Agrāk spēcīga ietekme bija literatūrai, mūsdienās šo lomu pilda televīzija, kas daudzus vecākus pamudina atvasēm dot seriālu varoņu vārdus.”
Retro modes strāvojumā pēdējos gados atkal iemīļoti ir tādi latviešu vārdi kā Liene, Dārta, Katrīna, Emīlija, Lība un Paulīne. “Pēdējās modes tendences atklāj, ka pārsteidzošs popularitātes kāpums ir bibliskajiem vārdiem – Daniels, Markuss un Rebeka,” piebildis Bušs.
