Taupības nolūkos iepriekš trīs pilsētās izkaisītās Jūras novērošanas dienesta struktūrvienības no jaunā gada atradīsies vienuviet – Liepājas komandcentrā, otrdien vēsta laikraksts “Neatkarīgā”.
Izmaiņas plānotas, lai ietaupītu apmēram 30 tūkstošus latu gadā par ēku apsaimniekošanu.
Dienesta komandieris Artis Guzlēns arī uzsver, ka Jūras spēku spējas reaģēt ārkārtas situācijās, kas Ventspils piekrastē nav retums, šis fakts nekādi nepasliktināšot.
Netieši pārmaiņas saistītas ar jauno jūras novērošanas sistēmu, kas gandrīz jau uzbūvēta visā Latvijas piekrastes garumā.
Līdz ar modernizāciju vairs nav nepieciešams tik daudz cilvēku novērošanas posteņu apkalpei, un likumsakarīgi, ka darbinieku skaits tiks samazināts.
Aizsardzības ministra padomnieks Airis Rikveilis gan atturējies minēt konkrētus skaitļus, jo precizitāte šajā jautājumā būs iespējama tikai pēc tam, kad sistēma pilnībā sāks darbu. Būvdarbi patlaban iestrēguši vienā no 15 torņiem paredzētajām vietām, jo, uzskatot, ka tornis kaitēs viņu estētiskajām prasībām, apstaros un pievilinās dažādus draudus kara gadījumā, Apšuciema iedzīvotāji iesniedza protestu pret tā būvniecību savā tuvumā. Šajā lietā sarakste starp Aizsardzības ministriju, Vides ministriju un Engures novadu turpinās jau vairākus mēnešus. Kompromiss pagaidām tā arī nav panākts, un kā rezerves variants valdībā ir apstiprināti noteikumi, kas ļauj stratēģiskās militārās būves celt bez saskaņojuma ar vietējiem ļaudīm – piespiedu kārtā. Rikveilis prognozē, ka nākamgad sistēma tiks iedarbināta – tātad arī trūkstošais tornis tiks uzbūvēts.
Savukārt tālākā nākotnē kļūs aktuāls jautājums ne tikai par pārdesmit administratīvo darbinieku skaitu. Līdz šim pie katra radara sēdēja trīs cilvēki, bet jaunā sistēma būs faktiski automātiska.
Ieguldījumiem vajadzētu atmaksāties salīdzinoši īsā termiņā, jo viens karavīrs gadā valstij izmaksā 15 tūkstošus latu, bet savulaik ar jūras novērošanu nodarbojušies apmēram 200 cilvēku. Nu plānots, ka vairākumu no viņiem aizstās mašīnas, norāda avīze.
