Ekonomikas ministrijā (EM) top likums, kas neļaus parādu piedzinējiem terorizēt parādniekus un noteiks robežas, ko var un ko nevar atļauties parādu piedzinēji, trešdien raksta “Diena”.
Laikrakstam kāda parādniece stāstīja, ka parādu piedzinēji viņai zvana katru nedēļu, draud ar tiesu un kriminālatbildību, sauc par meli, kad viņa teikusi, ka nav naudas parāda samaksai. Citi savās sūdzībās stāsta, ka parādu piedzinēji mēdz zvanīt arī uz darbu vai radiniekiem, dara to brīvdienās vai vēlu vakarā, brauc uz mājām un iet pie kaimiņiem, ja parādnieka nav mājās.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņem pretenzijas par parādu piedzinēju metodēm, taču to ir mazāk nekā iebildumu par izmaksām, ko parādu piedzinēji prasa atlīdzināt par savu pakalpojumu. Lai parādu piedzinēji nevarētu nopelnīt uz parādnieku rēķina un lai to metodes kļūtu cilvēcīgākas, EM šobrīd top Ārpustiesas parāda piedziņas likumprojekts, ko izskatīšanai valdībā plānots virzīt martā, raksta “Diena”.
Parādu piedzinēju firmas “Creditreform” Latvija valdes loceklis Māris Baidekalns “Dienai” atzina, ka tiesiskais regulējums ārpustiesas parādu piedziņā ir nepieciešams. “Aktualitāti vēl jo vairāk pastiprina fakts, ka pēdējā gada laikā ir būtiski pieaudzis to skaits, kuri par savu pamatdarbību norāda parādu piedziņu un kuru piedziņas metodes nav savietojamas ar profesionālās ētikas normām, un kas ar šādu savu rīcību degradē nozares profesionālo reputāciju,” atzina Baidekalns.
Patlaban Latvijas normatīvos nav noteikts, kā var piedzīt parādu ārpus tiesas, taču sūdzību skaits PTAC par parādu piedziņas procesu ir augošs, likumprojekta izstrādes iemeslus “Dienai” skaidroja EM speciāliste Anna Upena.
Likuma mērķis ir nodrošināt taisnīgu parāda piedziņas procesu, tomēr vairāk regulējums attieksies uz parādu piedzinējiem. Ja likumprojekts gūs atbalstu valdībā un Saeimā, tad parādu piedzinēji nedrīkstēs draudēt, arī ar kriminālatbildību, kas turklāt ir nepatiesa informācija, jo tāda par parādiem Latvijā nav paredzēta. Tāpat parādu piedzinēji nedrīkstēs saukāt parādniekus par meļiem, jo tādējādi tiek aizskarts personas gods un cieņa. Cik bieži konkrētajā laikā darbdienās un sestdienās drīkstēs parādniekam zvanīt, to likumā nav plānots noteikt. Taču, ja tas parādnieka skatījumā notiks bieži, par to varēs ziņot likuma izpildes uzraugam PTAC. Tas vērtēs, vai tā nav agresīva rīcība, kas likumā būs aizliegta, teica Upena. Parāda piedzinējiem būs atļauts konkrētā laikā zvanīt arī sestdienās, jo daudzi cilvēki darbdienās vispār nav pieejami, skaidroja Upena. Izņēmums zvanīt svētdienās un svētku dienās attieksies uz tiem parādniekiem, kurus parāda piedzinējs 30 dienu laikā nav varējis dabūt rokā.
Likums arī noteiks par parāda piedziņu atlīdzināmo izdevumu griestus – tie būs līdz 12 latiem. “Parasti nenomaksātu rēķinu dēļ lieta ir nodota parādu piedzinējam, un šis parādu piedzinējs, piemēram, par sešu latu piedziņu prasa 30 latu kā šī piedziņas pakalpojuma maksu,” “Dienai” stāstīja PTAC pārstāve Sanita Biksiniece un piebilda, ka no PTAC saņemtajām pretenzijām par parādu piedzinējiem lielākā daļa ir par nesamērīgi augstajām summām par parādu piedziņu salīdzinājumā ar pamatsummu.
Par sodiem likuma normu neievērošanas gadījumā likumprojekta izstrādes darba grupā patlaban vēl tiek diskutēts. Arī par prasībām, ko izvirzīs, lai saņemtu licenci par parādu piedziņas pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi šī joma tiks sakārtota – uzņēmumi darīs visu, lai licenci nepazaudētu, tai skaitā centīsies nepārkāpt topošā likuma normas, uzskata EM.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka iedzīvotāju rocību krietni ir samazinājusi ekonomiskā krīze. Ienākumu krituma un bezdarba dēļ daudziem ir problēmas atmaksāt iepriekš ņemtos kredītus.
