Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāji 1. un 2. decembrī Briselē tiekas ar Eiropas amatpersonām, lai turpinātu paust neapmierinātību ar Eiropas Komisijas priekšlikumu kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2013. gada.
Baltijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji jau pauduši savu noraidošo nostāju Eiropas Savienības sagatavotajiem priekšlikumiem par Kopējās Lauksaimniecības politikas reformu 2014. – 2020. gadam, kas paredz, ka ES jauno dalībvalstu, tai skaitā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki 2020.gadā turpinātu saņemt viszemākos tiešmaksājumus.
Pašreizējā kopējā lauksaimniecības politika nenodrošina vienlīdzības principu un taisnīgu konkurenci. Baltijas lauksaimnieku organizācijas definējušas vienotu nostāju, ka tiešo maksājumu apjomam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jābūt līdzīgam – ne mazākam par 90% un ne augstākam par 120% no ES vidējā atbalsta apjoma.
“Ir jāizmanto katra iespēja kopīgi paust Baltijas lauksaimnieku nostāju Briseles varas gaiteņos. Tikšanās laikā vēlreiz uzsvērsim, ka pašreizējais Eiropas Komisijas piedāvājums ne tikai kropļo konkurenci, bet apdraud visas Baltijas lauksaimniecību. Mēs neesam apmierināti ar EK priekšlikumu un turpināsim paust savu nostāju. Pagājušās nedēļas nogalē Budapeštā tikās jau 9 Eiropas valstu lauksaimnieku organizācijas un parakstīja vienotu deklarāciju, kurā prasām vienādus nosacījumus visiem ES lauksaimniekiem. Mēs neesam vieni, tādēļ turpināsim aktīvi paust lauksaimnieku viedokli un prasības gan Baltijā, gan Eiropā,” skaidro Maira Dzelzkalēja, “Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece.
