Izskanējušas bažas, ka Eiropas Komisija varētu ierobežot Latvijā ražoto produktu klāstu, nosakot tajos pieļaujamās kaitīgās vielas – akrilamīda – normas. Pārbaudes par kancerogēnās vielas klātbūtni produktos varētu skart maizes, cepumu, čipsu un kafijas ražotājus. Tā rodoties, termiski apstrādājot cieti saturošus produktus.
Nav, kur pārbaudīt
“Pirmā dzirdēšana,” par akrilamīdu saka SIA “Vīdners” konditorejas ceha vadītāja Lilita Vīdnere. Cepumu gatavošanā temperatūra sasniedzot pat 220 grādus, taču par vielu pārvērtībām šajā procesā viņa neņemas spriest: “Neesmu ķīmiķe.”
Šādu vārdu pirmo reizi dzird arī SIA “Priekules maizes ceptuve” vadītājs Raivo Blumbergs. Pēc sazināšanās ar Maiznieku biedrības pārstāvjiem viņš pastāsta, ka ažiotāža nāk no Zviedrijas, kur izskanējušas aizdomas par akrilamīda izraisītu saslimšanu ar vēzi. Latvijā neesot laboratorijas, kur šīs vielas daudzumu varētu noteikt, un pastāvošā likumdošana pagaidām nepieprasot to veikt.
EK vēsta, ka pētījumi turpināsies un likumdošana varētu mainīties ne agrāk par 2011. gadu.
Iesaka nepārgrauzdēt
Maiznieki pieļauj, ka izskanējušais “bubulis” ir negodīgs paņēmiens tirgus regulēšanā, jo pārbaudes skartu ES jaunās dalībvalstis.
“Mēs jau atrakstījāmies par sāls daudzumu ieraugā,” pastāsta R. Blumbergs. Viņaprāt, EK noteiktie tās procenti ir nepamatots rādītājs. “Mūsu tautai ir citas maizes cepšanas tradīcijas. Kurš tad ēdīs tādu – bez sāls?” Priekules ceptuvei šī piedeva esot normas robežās.
“Deviņdesmit deviņi procenti vēža slimnieku ir ēduši skābētus gurķus, bet vai tāpēc var teikt, ka to izraisīja gurķi?” paironizē R. Blumbergs. Speciālisti iesaka, ka, gatavojot ēdienu mājās, akrilamīdu iespējams samazināt, piemēram, kartupeļus cepot nevis tumši brūnus, bet zeltainus, savukārt baltmaizi nepārgrauzdējot.
UZZIŅAI
n Akrilamīds – viela, kas dabiskā veidā rodas ar cieti bagātos pārtikas produktos, tos termiski apstrādājot temperatūrā virs 120 grādiem, piemēram, cepot krāsnī, eļļā, grilējot.
n Pastāv bažas, bet nav pierādīts, ka akrilamīds var izraisīt vēzi.
