10.Saeimas vēlēšanu rezultātu elektroniskajā ievadīšanā pieļautās kļūdas nav saistāmas ar kādām šaubām par mēģinājumiem falsificēt datus, taču nākotnē – ceļā jau uz nākamajām vēlēšanām – būtu vēlreiz jārunā par to, vai sabiedrība ir gatava pieņemt zināšanai provizorisku informāciju, kas tehniski vēl nav pārbaudīta un apstiprināta.
Šādās pārdomās ar aģentūru BNS dalījās Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, lūgts komentēt izskanējušās ziņas par pieļautajām kļūdām publiskotajos provizoriskajos vēlēšanu rezultātos. Lai arī publiskajā telpā pat izskanējuši pieļāvumi, ka CVK šefs šo kļūdu dēļ varētu zaudēt amatu, Cimdars apliecināja, ka līdz šim viņš pats gan neko tādu nav dzirdējis.
Saskaņā ar likumu jaunajai Saeimai ik reizi pusgada laikā pēc sanākšanas ir jāpārvēlē CVK priekšsēdētājs – Cimdars šajā amatā ir kopš 1997.gada un pēc tam vadītāja amatā bijis pārvēlēts jau trīs reizes.
Cimdars, kuram nupat aizvadītās 10.Saeimas vēlēšanas ir nu jau ceturtās viņa vadītās parlamenta vēlēšanas, atzina, ka, viņaprāt patlaban attiecībā uz provizorisko rezultātu neprecizitātēm sacēlusies ažiotāža “stipras nezināšanas dēļ”.
“Tās kļūdas, kas tika konstatētas, nav mēģinājums falsificēt datus – balsojumi tika saskaitīti korekti, novērotājiem nosauktie cipari ir tādi paši kā pierakstos,” pastāstīja CVK priekšsēdētājs, uzsverot, ka pie balsu saskaitīšanas un reģistrēšanas grāmatās šīs kļūdas nav radušās, līdz ar to nav bažu par kādiem mēģinājumiem viltot rezultātu. Viņš paskaidroja, ka kļūme radusies apstāklī, ka balsu skaitīšanas rezultātu reģistrā, kurā ar roku tika pierakstīti šie cipari, kolonnas bijušas nedaudz citādā secībā, nekā tās ir datorā – vēlēšanu rezultātu apkopošanai paredzētajā sistēmā. Līdz ar to dažos iecirkņos noguruma, spriedzes un citu apstākļu dēļ cilvēks, kurš šos datus ievadījis, nav pamanījis, ka attiecīgo skaitli par kandidātu saņemtajiem plusiem, svītrojumiem vai nesaņemtajām atzīmēm ierakstījis ne tajā kolonnā.
Šāds misēklis gadījies 41 vēlēšanu iecirknī, un Cimdars arī klāstīja, ka bija palūdzis kolēģiem arī visus šos iecirkņus apzvanīt, lai drošības dēļ pārliecinātos, vai tiešām tajos nav arī radušās kādas šaubas par korektu balsu skaitīšanas norisi – no iecirkņu vadītājiem saņemts apliecinājums, ka arī visi pieraksti sakrīt un līdz ar to nav radusies vajadzība vēlreiz visu pārskaitīt.
Cimdars atkārtoti uzsvēra, ka nepārmet vietējo iecirkņu locekļiem šādu kļūmi, jo, viņaprāt, tas ir ļoti cilvēcīgi un saprotami – ja dati bija jāievada aptuveni četros no rīta pēc ļoti garas darbadienas, tad ir lielāka iespējamība nepamanīt, ka divi kolonnu virsraksti atrodas citādi.
CVK priekšsēdētājs arī vērsa uzmanību uz to, ka vienīgā atšķirība šajās vēlēšanās salīdzinājumā ar iepriekšējām ir tas, ka šoreiz iedzīvotāji var interaktīvi sekot līdzi šim pagaidām vēl neoficiālās informācijas apkopošanas procesam. Cimdars atgādināja, ka CVK jau pirms vēlēšanām, solot sākt operatīvi publiskot pirmos datus, vairākkārt norādīja uz to provizorisko statusu – “mēs jau teicām, ka galīgie, oficiālie rezultāti būs aptuveni divu nedēļu laikā, bet šie ir tikai provizoriskie, kas nav pārbaudīti un apstiprināti”.
Uz jautājumu par secinājumiem no izvērtušās situācijas Cimdars atbildēja, ka pirms nākamajām vēlēšanām vajadzētu vēlreiz nopietni diskutēt, vai sabiedrība ir gatava pieņemt, ka šādi dati vēl nav galīgie.
“Šoreiz esam ļāvuši sabiedrībai piedalīties šajā [balsu] pārbaudē, lai tiektos uz procesa caurredzamību,” paskaidroja CVK vadītājs un atzina, ka no daudziem vēlētājiem un arī kolēģiem gan saņēmis arī visai pozitīvas atsauksmes par šo iespēju – lai arī provizoriski un vēl neprecīzi, tomēr jau savlaicīgi redzēt aptuveno balsu skaitu un sadalījumu.
Arī attiecībā uz vēlēšanu iecirkņu darbinieku apmācību Cimdars nedomā, ka varēja ko citādi darīt, lai pilnībā novērstu šādus gadījumus – viņš pastāstīja, ka laikā līdz vēlēšanām ticies ar aptuveni 2000 novadu un pilsētu vēlēšanu komisiju locekļiem un pilnīgi ar visiem runāts arī par procedūras tehnisko pusi.
“Taču jāņem vērā, ka iecirkņu komisijas tiek izveidotas īsi pirms vēlēšanām un tie ir tādi paši vēlētāji, kam ļoti īsā laikā tas ir jāapgūst,” teica CVK šefs.
Tomēr, runājot par izskanējušo attiecībā uz viņa iespējamo nomaiņu amatā, Cimdars strikti sacīja – “ja mana nomainīšana amatā spēs novērst visus cilvēciskos faktorus, tad esmu gatavs arī tagad iesniegt atlūgumu”.
Jau vēstīts, ka TV3 ziņas otrdienas vakarā vēstīja – 10.Saeimas vēlēšanu rezultātu skaitīšanā pieļautās kļūdas varētu likt Cimdaram zaudēt CVK vadītāja amatu.
Sociālo reformu biedrība norādījusi, ka saskaņā ar CVK internetā publicēto informāciju derīgo balsu skaits par desmit tūkstošiem pārsniedz vēlēšanās piedalījušos skaitu. Līdz ar to biedrība uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti. Cimdars gan intervijā uzsvēra – kļūda radusies no tā, ka internetā publicētā informācija par vēlētāju aktivitāti nebija atjaunota kopš 2.oktobra vakara, kad tur šajā statistikā vēl nebija iekļauti tie, kas balsoja savā dzīvesvietā, cietumā vai ārvalstīs.
Tomēr televīzija atgādināja, ka šoreiz – atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām – CVK vēlēšanu rezultātus arī par deputātu kandidātu saņemtajiem plusiem un svītrojumiem publiskoja internetā jau pirms to pārbaudīšanas. Vēlāk izrādījās, ka vairāk nekā četrdesmit iecirkņos, iespējams, pieļautas kļūdas datu ievadīšanā. Tas gan neizmainīs vietu sadalījumu parlamentā, taču, visticamāk, ienesīs izmaiņas personālijās.
Cimdars gan uzsvēra – CVK jau sākotnēji norādīja, ka publiskotie dati vēl nav pārbaudīti. “Ja kāds ir pasteidzies un sācis dzert šampanieti no prieka vai sācis raudāt, tad tas ir pāragri, jo mēs esam brīdinājuši – šie ir tikai tie dati, kas nav pārbaudīti.. un tas nebūt nav gala rezultāts,” notikušo komentēja CVK vadītājs.
Tomēr TV3 pauda – nepārbaudīto rezultātu priekšlaicīga publiskošana šoreiz Cimdaram var maksāt amatu, jo saskaņā ar neoficiālu televīzijas rīcībā esošu informāciju pēc galīgo vēlēšanu rezultātu apkopošanas CVK priekšsēdētāju nomainīšot.
Ziņots arī, ka CVK pirmos apkopotos provizoriskos rezultātus par vēlētāju atbalstu konkrētām personālijām, tostarp plusiem un svītrojumiem, pamazām sāka publicēt jau otrajā dienā pēc vēlēšanām – svētdienas vakarā. Jau sākotnēji CVK gan uzsvēra, ka šī informācija vēl nav pārbaudīta un var tikt precizēta.
Lielākā daļa informācijas par rezultātiem no vēlēšanu iecirkņiem tika publiskota pirmdien, bet pilnīgs apkopojums tiek solīts nedēļas laikā. Pirmdien arī izrādījās, ka 41 iecirknī, publiskojot rezultātu, pieļautas tehniskas kļūdas, tādēļ šīs ziņas tika precizētas, radot salīdzinoši nelielas izmaiņas arī parlamentā iekļuvušo personāliju sastāvā.
Oficiālie 10.Saeimas vēlēšanu rezultāti tiek solīti divu nedēļu laikā.
Provizoriskais Saeimas sastāvs
Saskaņā ar CVK aprēķiniem kopumā 10.Saeimā “Vienotībai” būs 33 deputātu krēsli, “Saskaņas centram” (SC) – 29, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) – 22, bet pa astoņām deputātu vietām būs apvienībai “Par labu Latviju” (PLL) un Nacionālajai apvienībai “”Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” (VL-TB/LNNK).
“Vienotības” 33 cilvēku plašajā frakcijā aptuveni trešdaļu, visticamāk, veidos jau pašreizējie tautas kalpi.
No Latgales vēlēšanu apgabala, visticamāk, ievēlēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Aleksejs Loskutovs (“Sabiedrība citai politikai”, SCP), kā arī pašreizējais parlamentārietis un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Šadurskis (“Pilsoniskā savienība”, PS). Taču, Šadurskim sākot darbu EP, viņa vietā varētu stāties pašreizējā parlamentāriete Sarmīte Ķikuste (“Jaunais laiks”, JL), kura punktu ziņā ierindojas trešajā vietā.
No Kurzemes vēlēšanu apgabala, visticamāk, ievēlēta JL vadītāja Solvita Āboltiņa, pašreizējā JL frakcijas priekšsēdētāja vietniece Silva Bendrāte, deputāte un akadēmiķe Janīna Kursīte-Pakule (PS), kā arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL). Saldus novada domes deputāts Didzis Konuševskis (PS) tomēr, visticamāk, paliks pirmais aiz svītras.
No Zemgales saraksta apvienība parlamentā varētu būt pārstāvēta ar sešiem deputātiem – īsi pirms vēlēšanām Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju pametušo Ati Lejiņu, pašreizējo ekonomikas ministru Arti Kamparu, viņa padomnieku Klāvu Olšteinu (abi JL), SCP vadītāju Aigaru Štokenbergu un pašreizējo JL frakcijas priekšsēdētāju Dzintaru Zaķi, kā arī bijušo laikraksta “Diena” galveno redaktori Sarmīti Ēlerti (PS). Ja ministra portfeli arī jaunajā valdībā saglabās Kampars, uz laiku noliekot deputāta mandātu, deputāta krēslā varētu sēsties pašreizējais parlamentārietis Jānis Reirs (JL).
No Vidzemes ievēlēti 13 pārstāvji – pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (JL), viņa ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos Andris Vilks (PS), līdzšinējie parlamentārieši Artis Pabriks un Dzintars Ābiķis (abi SCP), Ainars Latkovskis (JL), Ilma Čepāne, Ina Druviete, kā arī bijušais “Dienas” koncerna vadītājs Arvils Ašeradens (visi PS). 10.Saeimā, visticamāk, būs arī SCP valdes loceklis Edvards Smiltēns, Valmieras domes deputāts un ekonomikas ministra ārštata padomnieks Guntars Galvanovskis, bijusī Valsts valodas centra vadītāja Dzintra Hirša un Ingmārs Čaklais (abi PS). Ja Dombrovskis vadīs arī jauno valdību un līdz ar to uz šo laiku noliks deputāta mandātu, 10.Saeimā varētu strādāt arī nākamā visvairāk punktu saņēmusī kandidāte – Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vergina (PS).
Rīgas apgabalā, kur tiek skaitīti klāt arī ārvalstīs nobalsojušo plusi un svītrojumi, vēl nav apkopoti rezultāti no vairāk nekā ceturtdaļas vēlēšanu iecirkņu. “Vienotībai” no Rīgas apgabala saraksta būs deviņas vietas Saeimā – pēc pašreizējiem datiem, lielākoties to vidū ir PS pārstāvji.
SC jaunajā sasaukumā pārstāvēs 29 deputāti, kuru vidū arī būs visai daudz pašreizējo Saeimas deputātu, kā arī bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons.
SC frakcijā, visticamāk, būs pašreizējais deputāts Ivans Klementjevs, bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, kā arī Garkalnes novada mērs Juris Silovs un uzņēmuma “Kurzemes namu apsaimniekotājs” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis (visi no Vidzemes apgabala), pašreizējais Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs, Jelgavas domes deputāts Valentīns Grigorjevs (abi no Zemgales apgabala), kā arī pašreizējais SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins un Liepājas Krievu kopienas vadītājs Valērijs Kravcovs (Kurzemes apgabals).
No Latgales saraksta SC parlamentā, visticamāk, kuplinās astoņi pārstāvji – esošie Saeimas deputāti Ivans Ribakovs, Sergejs Fjodorovs un Jānis Tutins, SIA “Dala Intertrans” menedžeris Raimonds Rubiks, Rēzeknes Krievu kultūras centra valdes loceklis Vladimirs Nikonovs, Ludzas novada domnieks Aleksandrs Jakimovs, Daugavpils universitātes direktors Aleksejs Burunovs un Lokomotīvju remonta centra ražošanas tehniķis Dmitrijs Rodionovs.
Arī attiecībā uz SC deputātu kandidātiem Rīgas apgabalā vēl iespējamas daudzas izmaiņas, taču pagaidām lielākie punkti ir vairākiem pašreizējiem Rīgas domes deputātiem un pirmo trijnieku veido – premjera amata kandidāts Jānis Urbanovičs, RD domnieks un bijušais parlamentārietis Sergejs Dolgopolovs un pašreizējais Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs. kopumā no Rīgas apgabala būs 13 SC pārstāvju.
Arī ZZS frakcijas 22 biedru vidū būs jau vairāki pieredzējuši parlamentārieši.
No Zemgales apgabala, visticamāk, ievēlēts pašreizējais ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, viņa frakcijas biedrs un Latvijas Bērnu fonda valdes locekli Andris Bērziņš, pašreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis, kordiriģente un Labklājības ministrijas darbiniece Dace Reinika, kā arī Aivars Dronka. Ja ministra pienākumus arī jaunajā valdībā turpinās pildīt Augulis, uz laiku noliekot deputāta mandātu, deputāta krēslā viņa vietā varētu sēsties Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kalniņš.
No Kurzemes apgabala Saeimā, visticamāk, iekļuvis pašreizējais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Talsu novada domnieks Alfons Spēks, nodibinājuma “Ventspils augsto tehnoloģiju parks” valdes locekle un tehnoloģiju parka vadītāja Dana Reizniece, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča un Liepājas universitātes rektors Oskars Zīds (abi Liepājas partija).
Latgales apgabalā, visticamāk, no ZZS saraksta ievēlēts bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims, pašreizējais tautas kalps Staņislavs Šķesters un īsi pirms vēlēšanām Tautas partiju (TP) pametušais Jānis Klaužs.
ZZS no Vidzemes apgabala būs pārstāvēta ar sešiem tautas kalpiem, kuri varētu būt – pašreizējais parlamentārietis Ingmārs Līdaka, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Mārupes novada domes deputāte Iveta Grigule, bijušais “Latvijas Unibankas” prezidentes Andris Bērziņš, Kocēnu novada mērs Vitauts Staņa un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Armands Krauze. Ja Dūklavs turpinās darbu arī jaunajā valdībā un uz šo laiku noliks deputāta mandātu, parlamentā viņa vietā uz laiku varētu strādāt Limbažu novada mērs Didzis Zemmers.
No Rīgas apgabala ZZS saraksta parlamentā varētu būt trīs deputāti ,kuri, visticamāk, būs ZZS valdes priekšsēdētājs un pašreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis, bijušais raidījuma “Degpunktā” vadītājs Kārlis Seržants un pašreizējais Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.
VL-TB/LNNK kopumā 10.Saeimā pārstāvēs astoņi tautas kalpi, no kuriem seši, visticamāk, būs partijas “Visu Latvijai!” (VL) biedri.
Nacionālās apvienības frakcijā, pēc provizoriskajiem rezultātiem, būs VL līdzpriekšsēdētāji Imants Parādnieks (Zemgales apgabals) un Raivis Dzintars, kā arī VL biedri Visvaldis Lācis un Jānis Dombrava (visi no Vidzemes apgabala). No Kurzemes apgabala, visticamāk, ir ievēlēts “tēvzemietis” un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, bet no Latgales – bijusī Daugavpils teātra direktore un Latviešu valodas aģentūras lektore Inese Laizāne.
Pašreizējie dati par Rīgas apgabalā reģistrētajiem balsojumiem liecina, ka izredzes iekļūt 10.Saeimā ir arī pašreizējam Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam (“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) un Vides ministrijas programmu vadītājam Eināram Cilinskim (VL).
Arī PLL frakcijā būs astoņi deputāti – to vidū, visticamāk, būs Tautas partijas (TP) “tēvs” Andris Šķēle (Zemgales apgabals), bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP, Kurzemes apgabals), Daugavpils vicemēre Rita Strode, pašreizējais Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts (abi LPP/LC, Latgales apgabals), kā arī pašreizējais TP frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis un eksprezidents Guntis Ulmanis (Vidzemes apgabals).
No Rīgas apgabala PLL Saeimā ir paredzētas divas vietas – lai arī Rīgas vēlēšanu iecirkņu dati vēl nav pilnībā apkopoti, ar krietnu punktu izrāvienu visiem pārējiem kandidātiem priekšā ir Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC), bet par otro vietu vēl varētu pacīnīties viņa dzīvesbiedre un pašreizējā Saeimas deputāte Inese Šlesere (LPP/LC), kā arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).
Jau vēstīts, ka 10.Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 2.oktobrī. Oficiālie vēlēšanu rezultāti gaidāmi divu nedēļu laikā.
