Tuvojoties vasaras sezonai un līdz ar to arī palielinoties iedzīvotāju aktivitātei jūrmalā, var gadīties novērot piekrastē izskalotus nedzīvus roņus, brīdina Dabas aizsardzības pārvaldē.
Gada laikā Latvijas piekrastē izskalo pat vairākus desmitus šo dzīvnieku, un šāda parādība jūras krastā nav nekas bīstams un neparasts. Bieži roņu bojā aiziešanas iemesls ir to iepīšanās zvejnieku tīklos vai murdos.
Tikai gadījumos, kad īsākā laika posmā kādā konkrētā vietā novērots krietni lielāks izskaloto roņu skaits, būtu jāmeklē izskaidrojums tam. Viens no iemesliem, kāpēc kādā konkrētā posmā izskaloti vairāki roņi, nereti saistīts ar vēja un jūras straumju plūšanas virzieniem.
Ja jūras krastā ir beigts ronis, par to būtu jāpaziņo vietējai pašvaldībai, kas atbildīga par savas teritorijas sanitāro tīrību un drošību, līdz ar to – tiesīga dzīvnieku savākt un utilizēt.
Ja krastā redz dzīvu roni, tam nevajadzētu pievērst īpašu uzmanību, jo dzīvnieks atrodas savā dabiskajā vidē un visticamāk tikai atpūšas, tāpēc to nevajag ne aiztikt, ne traucēt. Dzīvniekus nevajadzētu barot.
Baltijas jūrā mīt trīs roņu sugas – plankumainais, pogainais un pelēkais ronis. Plankumainais ronis uzturas galvenokārt jūras rietumu daļā, un Latvijas piekrastē konstatēts tikai divas reizes. Pelēkais ronis ir visbiežāk sastopamā un augumā lielākā (150–300 kg) roņu suga Baltijas jūrā.
Dabas aizsardzības pārvalde iedzīvotājus aicina nebūt vienaldzīgiem un, ja jūras piekrastē novērots kāds nedzīvs ronis, informēt par to vietējo pašvaldību.
