Latvija vairs neatrodas bezdibeņa malā un jau redzama gaisma tuneļa galā, intervijā izdevumam “Telegraf Business” norāda “Danske Bank” galvenais analītiķis Larss Kristensens.
Viņš uzsver, ka Eiropas ekonomika atrodas ceļā uz krīzes pārvarēšanu, kas varētu palīdzēt tālākā Latvijas ekonomikas atjaunošanā. Tomēr joprojām ir vērojamas vairākas problēmas – vājš iekšējais patēriņš un augsts bezdarba līmenis.
“No šāda viedokļa svinēt uzvaru būtu pāragri,” akcentē eksperts.
Komentējot vairāku pasaules vadošo ekonomistu pausto viedokli, ka Latvijā veiktie izdevumu samazināšanas pasākumi ir nevis sasniegums, bet izgāšanās, Kristensens atzīst, ka jābūt uzmanīgiem, apgalvojot, ka “iekšējā devalvācija” bija sekmīga. “Ja vērtē konkurētspējas paaugstināšanu līdz līmenim, kas bija pirms sabrukuma, Latvijā nebija nekādas “iekšējas devalvācijas”. Tas, kas notika Latvijā, bija iekšējā patēriņa kolapss,” skaidro analītiķis.
Kristensens akcentē, ka budžeta izdevumu sabalansēšana nav politiska ideoloģija, bet gan vienkārša nepieciešamība – neviena valdība nevar tērēt vairāk naudas, nekā saņem nodokļu veidā. No fiskālās politikas viedokļa, Latvijas valdība īstenojusi virkni pareizu soļu, tomēr ir arī tādi pasākumi, kas vēl nav īstenoti.
“Kopumā mēs esam noskaņoti optimistiski un paredzam, ka varēs turpināt vērot Latvijas ekonomikas atjaunošanos. Tomēr Latvijas ekonomika ir saskārusies ar vairākām nopietnām problēmām. Īpaši gribētu atzīmēt negatīvās demogrāfiskās perspektīvas. Nākamajos gados darbaspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā, visticamāk, būtiski samazināsies, kas nopietni ietekmēs Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas. Tāpēc es uzskatu, ka demogrāfija kļūs par pašu nopietnāko politisko problēmu, ar kuru līdz šim te bija jāsaskaras,” brīdina ekonomists.
