Laikā, kad ikdienas degvielas cenu rekordi birst kā pupas, aizvien aktuālāks kļūst jautājums ne tikai par ikdienišķām transporta izmaksām, bet arī to vai pašreizējos sarežģītajos apstākļos valsts ekonomiskā izaugsme neapsīks pavisam.
Vispārējās norises pasaules naftas tirgū novedušas pie tā, ka 95. benzīna cena Latvijā pēdējo triju mēnešu laikā pieaugusi apmēram par 12 – 13%, savukārt dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena iztikusi ar apmēram trīskārt lēnāku izaugsmi.
Komentējot degvielas cenu ietekmi uz ekonomiku, bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis norāda, ka tas ir atkarīgs no ienākumu dinamikas un uzkrājumu apjoma. «Ja dzīvošana notiek no rokas mutē, tad pēkšņs un straujš degvielas cenu kāpums liek samazināt tēriņu kaut kam citam,» kodolīgs ir ekonomists.
Pēc Z. Vaikuļa aptuvenām aplēsēm, degvielas cenu pieaugums par 10%, varētu samazināt mājsaimniecību tēriņus par vienu diviem procentiem. Tomēr tas atkarīgs no daudziem faktoriem un to kombinācijām, piemēram, no degvielas cenu izaugsmes ātruma, vispārējā ekonomiskās aktivitāte valstī, darba samaksas apjoma izmaiņām un no tā cik ilgstoši saglabājas augstas cenas.
Piemēram, ja algas augtu kaut uz pusi tik ātri kā degvielas cenas par ekonomisko izaugsmi nebūtu jāsatraucas.
Ja raugāmies ilgtermiņā – vairāku desmitu gadu periodā fosilās degvielas cenu pieaugums šķiet tikpat neizbēgams kā saulrieta atnākšana. Īstermiņā aina gan var izrādīties pilnīgi pretēja, jo globālās ekonomikas lēnīgums runā par labu naftas cenu samazinājumam, tātad arī degviela var kļūt lētāka, ja vien Rietumu un Tuvo Austrumu attiecībās negadīsies kāds negatīvs pavērsiens.
