Vienīgais veids, kā varētu bremzēt spekulāciju ar lauksaimniecības zemi un regulēt tirgu, būtu krasa nodokļu palielināšana par neapstrādātajiem hektāriem, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā par zemes tirgu atzina nacionālās apvienības deputāts Dzintars Kudums.
“Vienīgā lieta, kā var regulēt tirgu un bremzēt spekulācijas procesu, ir nekustamā īpašuma nodokļa politika. Par aizlaistu un neapstrādātu zemi jāuzliek lielāks nodoklis nekā pašreizējie 3%. Nodokli vajag paaugstināt gadu no gada, lai cilvēki saprot, ka nepaliks tā kā patlaban,” sacīja Kudums.
Vienlaikus viņš atzina, ka varētu noteikt zināmu robežu, varbūt 500 vai 1000 hektāru īpašumā, pēc kuras nodoklis stipri palielināsies. “Tas, protams, neattieksies uz iznomātām zemēm, bet uz personīgiem īpašumiem,” sacīja Kudums.
Kudumam iebilda uzņēmējs, kompānijas “Foran Real Estate” līdzīpašnieks Gundars Skudriņš, norādot, ka “nav saprotams, kāpēc vajadzētu regulēt brīvu tirgu”.
Tikmēr saimniecības “Mežacīruļi” līdzīpašnieks Juris Cīrulis sacīja, ka tā nav tirgus regulācija, bet nodokļu politika. “No zemnieku viedokļa šis variants nav īsti veiksmīgs, bet varētu būt variācijas par nodokļa lielumu atkarībā no zemes apstrādes pakāpes. Tad tiem īpašniekiem, kuri zemi neapstrādā, būs vēlēšanās tikt no tās vaļā,” atzina zemnieks.
Diskusijā piedalījās nacionālās apvienības VL-TB/LNN deputāts Kudums, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks un saimniecības “Mežacīruļi” līdzīpašnieks Cīrulis, investīciju kompānijas “NCH Riga” vadītājs Cerbulis, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, uzņēmējs, lauksaimnieks, kompānijas “Foran Real Estate” līdzīpašnieks Skudriņš, Saeimas deputāts, partijas “Vienotība” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis agronoms Valdis Dzenis.
Kā ziņots, likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju beidzas pārejas periods un ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi oficiāli var iegūt īpašumā pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi vai uzņēmumi.
Ministru kabinets 21.janvārī atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas maina tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi, tostarp nosakot, ka personām obligāti jāsāk zemes apsaimniekošana trīs gadu laikā no tās iegādes.
