Līdz ar Andra Bērziņa kļūšanu par Valsts prezidentu valstī pirmo reizi kopš Kārļa Ulmaņa laikiem ir prezidents ar specializāciju uz ekonomiku, taču prezidentam ir iespējas ietekmēt dažādas lietas, ja vien viņš to vēlas.
Vienlaikus Bērziņam nevajadzētu pārspīlēt ar ekonomikas jautājumu izvirzīšanu savas darba kārtības priekšplānā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja žurnālists un politikas vērotājs Jānis Domburs.
“Mēs esam ļoti liela piedzīvojuma priekšā – kāda būs mūsu valsts iekārta, kā tā mainīsies. Pirmo reizi Latvijā prezidents tomēr ir ar ļoti stipru ekonomisko pusi.. Un tas, manuprāt, maina situāciju, jo vēsturiski par prezidentiem Latvijā ir bijuši juristi vai arī tādi, kam tautsaimniecības lietas nebija tuvas,” teica Domburs.
Viņš gan piebilda, ka prezidenta labās ekonomiskās zināšanas ir tomēr koks ar diviem galiem: “Ja viņš pārforsēs ar to ekonomiku, tad arī būs aplam. Prezidenta funkcija drīzāk būtu balansēt racionālo un idejisko, jo kā gan citādi caur sevi reprezentēt valsti un rūpēties par labklājību, kas taču nesastāv tikai no materiālām vērtībām vien. Šis būs ļoti interesants laiks, kā visas šīs lietas tiks sabalansētas, kā veidosies attiecības starp valdību, Saeimu un prezidentu.”
Uz norādi, ka atbilstoši Satversmei prezidents neko daudz ietekmēt gan nevar, žurnālists atzina, ka “viņš var ietekmēt viskaut ko, ja vien grib”.
“Es esmu dzirdējis ļoti konkrētu stāstu no uzņēmējiem, kuri ir gājuši pie [bijušā] prezidenta Valda Zatlera ar konkrētām pretenzijām pret konkrētiem likumiem, kas skar ekonomiku. Un tika panākts, ka prezidenta kanceleja sasauc sanāksmi, pieaicinot visas ieinteresētās puses, un likums tika mainīts, problēma tika atrisināta. Tas viss bija likumdošanas procesa laikā, nebija tā, ka likums jau bija pieņemts un prezidents uzlika tikai savu veto,” pastāstīja Domburs.
