Eiropas Savienība prasa modernizēt augstāko izglītību, lai tā kļūtu konkurētspējīgāka pasaules tirgū. Tas nozīmētu gan paplašināt pieejamību un veicināt mobilitāti, gan sekmēt universitāšu sadarbību ar uzņēmējiem un valsts iestādēm. Augstskolas vērtē: svarīgi ir pārskatīt arī kritērijus, kas veido iestāžu topus, tāpat svarīgs ir finansējums.
Latvijas augstskolu vieta labāko augstskolu reitingos ierindojas tikai pēc abām kaimiņvalstīm, Igaunijas un Lietuvas. To skaidro gan ar zemo finansējumu, gan ar zinātnes un pētniecības attīstības kūtrumu, arī ar jauno, izglītoto cilvēku izbraukšanu no valsts. Izglītības un zinātnes ministrijas augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis uzskata, ka situācija nav vienāda Eiropas augstskolās.
Eiropas Komisija pieņēmusi rezolūciju, kur aprakstījusi, kā paaugstināt izglītības kvalitāti. Jāpalielina to iedzīvotāju skaits, kuriem ir augstākā izglītība, jāseko tehnoloģiju attīstībai, jāuzlabo sadarbība starp augstskolām, to mācību spēkiem un studentiem Eiropas ietvaros, kā arī ciešāk jāsadarbojas ar uzņēmējiem un valsti, nodrošinot konkurētspējīgu augstāko izglītību.
Latvijas Universitātes mācību prorektors Andris Kangro skaidro, ka, lai Eiropa kāptu savos reitingos, būtiski ir izvērtēt, kā tie vispār tiek veidoti, tomēr jaunā rezolūcija būs piemērota dažādām augstskolām un programmām.
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Anita Līce uzskata, ka augstskolu vadība nosaka to, cik veiksmīgi veidojas sadarbība ar darba devējiem un uzņēmējiem. Joprojām aktīvāk jādomā par sadarbību praksēs, programmu izstrādē, kā arī studiju rezultātā vērtēšanā.
Rezolūcija paredz gan aktīvā nodrošināt mūžizglītību, vienlīdzīgu pieeju visiem iedzīvotājiem mācībām, gan arī aicina dalībvalstis katru gadu atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta izglītībai.
