Pašreizējo Krievijas sankciju kontekstā nav gaidāms plašs darbinieku atlaišanas vilnis, jo to ietekme uz ekonomiku kopumā ir ierobežota, vērtē “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Viņa prognozē, ka Latvijā darba meklētāju īpatsvars turpinās lēnām mazināties un šogad vidēji, visticamāk, būs zem 11% atzīmes.
Centrālās statistikas pārvaldes dati no darbaspēka apsekojuma rāda, ka nodarbinātības kāpums Latvijā šogad gandrīz apstājies. Straujāk nodarbināto skaits ir audzis būvniecībā, transportā un uzglabāšanā, izmitināšanā un ēdināšanā, IT un komunikācijās. Savukārt nodarbinātības kritums bija novērojams apstrādes rūpniecībā, lauksamniecībā, iekšzemes tirdzniecībā, valsts pārvaldē un izglītībā. Lai arī nodarbinātības izaugsmes palēninājums datos, Strašunas ieskatā, ir nedaudz pārspīlēts, tik un tā jāsecina, ka jaunu darba vietu radīšana šogad bijusi krietni mazāka nekā pērn.
Tajā pašā laikā darba meklētāju īpatsvars turpina krist un šī gada otrajā ceturksnī tas jau bija zem 11%. Arī nodarbināto īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā 15-74 gadu vecumā turpina palielināties un sasniedzis 59,3%, kas ir tuvu 2006.gada līmenim. Iedzīvotājiem uzlabojas iespējas atrast darbu. “Taču tas ir koks ar diviem galiem,” salīdzina ekonomiste un skaidro, ka diemžēl tas notiek tāpēc, ka iedzīvotāji turpina braukt prom no valsts, lai arī, iespējams, šīs plūsmas ir kļuvušas mazākas, tādējādi samazinot darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu Latvijā.
Tuvākajā laikā nav pamata gaidīt, ka nodarbinātības izaugsme atjaunosies, jo īpaši ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību un uzņēmēju piesardzību saistībā ar Krievijas sankcijām un to ietekmi uz lauksaimnieku, pārtikas ražotāju un pārvadātāju apgrozījumu, naudas plūsmām un rentabilitāti Latvijā un Eiropā, rezumē ekonomiste.
