Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrija un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija rosina pieņemt likumu, kas liegtu personām, jaunākām par 18 gadiem, iegādāties enerģijas dzērienus.
Likumprojekta anotācijā minēts – Latvijā veiktie pētījumi apstiprinājuši, ka pusaudžu vecumā enerģijas dzērienus retāk vai biežāk lieto katrs trešais līdz 19 gadu vecs jaunietis. Parasti tie tiek dzerti reizi nedēļā – paģiru gadījumā, kopā ar alkoholu, kā arī lai palielinātu sportiskos sasniegumus.
Narkoloģijas centra ārsts narkologs Aldis Zvirbulis neuzskata, ka ar aizliegumu tirgot tiks panākts kāds rezultāts – kas gribēs, atradīs veidu, kā dzērienu iegādāties. “Viss atkarīgs no devām – arī no medus, ja to pārēdīsies, būs slikti. Enerģētiskie dzērieni pamatā satur kofeīnu un citas bioloģiski aktīvās vielas.
Lielākajā daļā šo dzērienu ir tik daudz kofeīna, cik standarta izmēra astoņās tasītēs kafijas. Arī desmit un vairāk tasītes kafijas nenobriedušā organismā var izraisīt nemieru, trauksmi, bailes, sirds ritma traucējumus, bet vai tāpēc jauniešiem liegsim dzert kafiju, retoriski vaicā ārsts un piebilst, ka ļaunprātīgi var lietot jebko, piemēram, elpot šķiltavu gāzi, kas arī ir toksiska, bet šķiltavas ir brīvi nopērkamas.
“Kādreiz pat zobu pastas ēstas, lai apreibinātos,” smaida ārsts. “Viss atkarīgs no patērētā daudzuma. Aizliegt kādam iegādāties enerģētiskos dzērienus, manuprāt, nevajadzētu, bet izglītot sabiedrību gan,” saka A. Zvirbulis.
Galvenā problēma – tie, kuri regulāri patērē enerģijas dzērienus, tos mēdz lietot lielākos apjomos vai arī jaukt kopā ar alkoholu. Kofeīns pats par sevi lielā daudzumā nav vēlams. No tā rodas ne tikai atkarība, tas iedarbojas arī kā stimulators un diurētisks līdzeklis. Kā blakusefekti no dzēriena cilvēkam var parādīties sirdsklauves, paātrināta sirdsdarbība, bezmiegs. Alkohols un kofeīns arī dehidrē organismu, un abi kopā rada intoksikācijas draudus.
