Pēc veca paraduma par jaunas medību sezonas sākumu mednieki uzskata pīļu medības. Mednieku sniegtās ziņas par nomedītajiem ūdensputniem palīdzēs ornitologiem novērtēt ūdensputnu populāciju stāvokli.
Valsts meža dienests (VMD) informē, ka šogad ūdensputnu medību sezona oficiāli sāksies 8. augustā pulksten 16. Sezonas sākumā – no 8. augusta līdz 15. septembrim – medības atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 16. septembra līdz 15. novembrim – katru dienu.
Inspektori kontrolēs
“Pirms doties “uz pīlēm”, medniekam ieteicams painteresēties, vai viņa iecerētās medību vietas neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur var būt noteikti citi medību termiņi vai munīcijas lietošanas ierobežojumi,” atgādina VMD Medību daļas vecākais inspektors Juris Nagainis. Tāpat inspektors aicina nešaut putnu, kuru īsti labi nepazīst, lai nenogalinātu kādu aizsargājamas sugas pārstāvi.
Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publisks statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā.
Medību laikā medniekam līdzi jābūt: mednieka apliecībai, medību šaujamieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei.
J. Nagainis piebilst, ka medību inspektori sekos medību norisei, un aicina ievērot noteikumus, kas aizliedz laivā atrasties ar pielādētu medību ieroci. “Šaut no braucošas laivas aizliegts tāpat kā no braucošas automašīnas,” viņš salīdzina.
Lai varētu gūt labāku priekšstatu par ūdensputnu populāciju stāvokli, izvērtēt to un, ja nepieciešams, plānot pasākumus tā uzlabošanai, nepieciešama iespējami plaša informācija. VMD aicina medniekus līdzdarboties nomedīto ūdensputnu monitoringā un aizpildīt šim nolūkam paredzētu anketu, kas atrodama VMD mājaslapā www.gov.lv, sadaļā “Aktualitātes”.
Atgādina par medību kultūru
“Jaunākās paaudzes ornitologi, arī es tai skaitā, īsti neatbalstu ūdensputnu medības,” saka putnu pētnieks Ruslans Matrozis. Viņš atgādina, ka dažādās ūdenstilpēs meža pīļu un lauču perējumi ir dažādās apspalvošanās stadijās un tādēļ medniekiem nevajadzētu pārkāpt noteikumus un šaut uz ūdenī peldošiem vai pa zāli bēgošiem putniem. “Zīdītāju medības tomēr ir savādākas nekā putnu medības, tur mednieki rūpējas par savā iecirknī esošajiem dzīvniekiem, bet uz pīļu medībām vairāk dodas, lai izklaidētos. Kāpēc, piemēram, Babītes ezerā paliek aizvien mazāk pīļu? Tāpēc, ka šauj un šauj, bet par ligzdošanas vietu ierīkošanu neparūpējas,” viņš pukojas.
R. Matrozis stāsta, ka iepriekšējos gados piedalījies arī medību inspektoru rīkotajos reidos un redzējis daudzus nepatīkamus skatus, kad pie medniekiem atrasti gan nomedīti gulbji, gan lidot nespējīgi jaunputni. Kāds viesmednieks no Itālijas pirms dažiem gadiem pat lepojies, ka nošāvis ātri lidojošo svīri. “Aizliegts jau tas nav, bet kāpēc šaut vienalga ko, tikai tīra prieka pēc?” viņš ir neizpratnē.
“Diemžēl mednieku zināšanas par putniem ir mazākas nekā tām vajadzētu būt. Un pie mednieka kultūras piederētos arī savākt izšauto patronu čaulītes,” atgādina ornitologs un piebilst, ka, nošaujot gredzenotu putnu, vēlas saņemt par to ziņu.
