Valdības izsludinātais taupības režīms lauksaimniekus varētu skart kā nacionālo subsīdiju samazinājums. To jutīšot arī saistītajās nozarēs strādājošie.
Zemkopības ministrija (ZM) lauksaimniekiem valsts subsīdijās nākamgad plāno iedalīt par 8,8 miljoniem latu mazāk nekā šogad. Šī summa no pašreizējiem 32 miljoniem latu saruktu līdz nedaudz vairāk par 23 miljoniem. ZM šādu soli veic, taupības nolūkos samazinot budžeta izdevumus.
Jūt katru latu
Lauksaimnieku organizācijas norāda, ka jau šogad kopējā subsīdiju summa nesasniedz Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto – tai jābūt 2,5 procentu apmērā no valsts pamatbudžeta bāzes izdevumiem. Tai šogad vajadzējis būt 76,7 miljoni latu, bet nākamgad sasniegt 94,5 miljonus.
Lopkopējiem subsīdiju nauda aiziet produkcijas ražošanai, atklāj Lažas pagasta ZS “Birzītes” saimnieks Andrejs Silenieks. “Jūtam katru latu, un samazinājums, protams, arī tāds būs.” Viņš vērš uzmanību, ka no lauksaimnieku ienākumiem ir atkarīgi daudzi citi, piemēram, veterinārārsti, barības un to piedevu ražotāji, pārvadātāji.
Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons piekrīt: krīzes brīdī nav prātīgi noņemt atbalstu ražošanai, jo vēlāk tas var atspēlēties uz valsts kopējo ekonomisko situāciju.
Saņem arī netieši
Grobiņas pagasta uzņēmējdarbības konsultante Anna Viņķele spriež, ka subsīdiju samazinājumu galvenokārt izjustu lielo saimniecību īpašnieki. Mazie vairāk satraucoties par ES maksājumiem.
Vērgales pagasta “Gausēnu” saimnieks, graudkopis Jānis Cielava pastāsta, ka subsīdijas saņem daļējai kredītprocentu dzēšanai. Tās bijušas pieejamas arī augsnes agroķīmiskajai izpētei, lauku kaļķošanai. Graudkopjus subsīdijas skarot arī netieši, jo paredzētas, piemēram, selekcijas staciju darbībai.
“Diez vai kādam lauksaimniekam būtu kas iebilstams, ja tiktu samazināta ministrijas milzu birokrātija un papīru kalni,” ierosina biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Danco ap rungu
“Jā, es parakstīju šo priekšlikumu, taču ne aiz laba prāta,” atzīst zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Ministrija piedāvājot vairākus alternatīvus variantus. Piemēram, valsts budžeta ieņēmumu prognozēs neiekļaut avansa maksājumu vairāk nekā sešu miljonu latu apmērā, ko ZM var pieprasīt no Eiropas Komisijas. ZM arī piedāvājusi palielināt dividendes no tās pārraudzībā esošās VAS “Latvijas Valsts meži”. Šīs ierosmes esot noraidītas.
“Subsīdiju samazinājums nav pieņemams. Iešu pie zemkopības ministra runāt,” apņemas Saeimas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāvis Pēteris Hanka. “Te ir runga ar diviem galiem,” viņš teic par frakcijas turpmāko rīcību. “Mums jāaizstāv zemnieku intereses, bet, no otras puses, tas ir jautājums par budžeta apstiprināšanu. Valdību gāzt vai opozīcijā aiziet negribam.”
