Arī pēc Covid-19 pārslimošanas cilvēka organisms tomēr nav pilnībā vesels un vīruss tajā saglabājas ilgstoši, trešdien paneļdiskusijā “Zinātne pret Covid-19” atklāja infektoloģe Ludmila Vīksna.
Vīksna stāstīja, ka patoģenēze šim vīrusam ir atšķirīgāka nekā citiem vīrusiem. Līdz ar to būtiski noskaidrot ne tikai simptomus un to atpazīšanu, bet arī jāizpēta, kādas sekas Covid-19 pārslimošana atstāj organismā, vēsta LETA.
Vīksna skaidroja, ka cilvēkam pēc Covid-19 pārslimošanas ir novērojama vīrusa saglabāšanās cilvēka izdalījumos un audos, kas nozīmē, ka pēc šī vīrusa pārslimošanas cilvēka organisms tomēr nav pilnībā vesels. Infektoloģe norādīja, ka Covid-19 organismā saglabājas ilgi, kā arī tā izpausmes ir citādākas nekā citām respiratorām slimībām.
Kā stāstīja Vīksna, lai mazinātu nāves risku un seku parādību attīstību, ārstiem ir izveidoti pacienta stāvokļa novērtējuma ieteikumi, “ceļa karte” pacienta ārstēšanai – kādi izmeklējumi jāveic pēc pārslimošanas, kā arī pārslimojošo pacientu turpmākās rekomendācijas sistēmas precizēšanai par pacienta stāvokli.
Infektoloģe uzsvēra, ka, pateicoties padziļinātai vīrusa izpētei, gaidāmas arī efekīvākas Covid-19 diagnostikas iespējas.
Pētījumu “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem” realizējošās institūcijas bija Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
Pētījuma finansējumu no Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” veidoja 497 580 eiro.