Lai arī ekonomiskā krīze ir skārusi Īrijā mītošos latviešus un tiek domāts par centra veidošanu, kas mudinātu tautiešus atgriezties, vairums to darīt negrasās. Tā ir, kā ir ar tiem darbiem, neslēpj Agris Lagzdiņš, kurš Īrijā dzīvo un strādā jau sešus gadus.
Štatu samazināšana attiecoties uz dažādu fabriku un rūpnīcu strādniekiem, turklāt tiem, kuri attiecīgajā uzņēmumā strādā visīsāko laiku, bieži vien pat nevērtējot darba kvalitāti. Visvairāk krīze skar celtniecības jomu, kurā strādā daudz latviešu, poļu un arī īru. Tāpat problēmas vērojamas apkalpojošajā jomā strādājošo vidū, apliecina Latvijas vēstnieks Īrijā Indulis Ābelis.
Garas rindas
I. Ābelis uzsver, ka, pēc vēstniecības novērojumiem, diezgan liels skaits latviešu pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes apstākļos Īrijā ir palikuši bez darba. Taču viņi netaisās atgriezties, jo Īrijā esošie pabalsti ir augsti, kā arī atgriežoties Latvijā “nebūs viegli”.
Cilvēku rindas, lai iegūtu bezdarbnieka pabalstu, Īrija nav pieredzējusi kopš 1980. gada. Šādas ainas tika novērotas Dublinā, tā oktobra beigās rakstīja laikraksts “Herald.ie”. Kāds cilvēks žurnālistiem stāsta, ka četrus gadus mācījies koledžā, bet nu jau četrus mēnešus viņš saņem sociālās labklājības pabalstu, jo nav varējis atrast darbu. Vīrietim ir maģistra grāds mūzikā, bet atbilstoša darba nav. Viņš apsver iespēju emigrēt uz Lielbritāniju vai ASV.
Otrs cilvēks sacīja, ka rindas pieaug un tajās ir jāstāv arvien ilgāk, apmēram 20 līdz 30 minūtes. Kāda latviete teica, ka viņa pirmo reizi pieteikusies bezdarbnieka pabalstam, jo zaudējusi asistentes vietu Dublinas Universitātes koledžas Personāla departamentā.
Tūkstošiem potenciālo mājokļu pircēju ir liegta pieeja kredītiem, daudzi citi atliek pirkšanu ar cerību, ka cenas samazināsies vēl vairāk.
Mājas stāv tukšas
Oktobra statistika liecina, ka bezdarbs ir sasniedzis 6,3 procentus un jaunas sejas, kas redzamas bezdarbnieku rindā, ir pierādījums, ka ekonomikas lejupslīde un darba vietu skaita samazināšanās turpinās, raksta “Herald.ie”. No darba atlaisto cilvēku skaits septembrī bija pieaudzis par 43 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, bet šajā gadā no darba atlaisti vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku.
Šonedēļ “Herald.ie” ziņo, ka Īrijā vairāk nekā 35 tūkstoši māju ir neapdzīvotas. Tas saistāms ar globālo ekonomikas krīzi. Laikraksts “Independent.ie” ziņo, ka neapdzīvoto māju skaits Īrijā sasniedz 50 tūkstošus. Būvnieki un nekustamā īpašuma aģenti ir spiesti samazināt cenas pat par 50 procentiem, izmisīgi cenšoties pārdot nepieprasītās mājas, kas izkaisītas visā valstī.
Ballīšu nebūs
“Paziņa sūdzējās, ka īrs, kurš darbu izpildīja daudz sliktāk par viņu, tika atstāts. Bet Īrijā tā notiek, ka pirmo atlaiž to cilvēku, kurš firmā strādā visīsāko laika posmu. Tas nekas, ka šai gadījumā tie ir pieci gadi. Tas īrs strādāja ilgāk, kaut sliktāk,” paziņas pieredzi atstāsta kāda latviete.
“Celtniecībā viss samazinās, “stroikas” tiek iesaldētas, daudz celtnieku un speciālistu zaudē darbu. Fabrikas samazina darbinieku skaitu. Viens paziņa strādāja celtniecības firmā, visu laiku tur strādāja sešpadsmit cilvēki, bet pirms mēneša palika pieci. Pie mums strādā apmēram piecdesmit darbinieku, pirms gada bija pāri simtam. Vēl nākamgad plāno samazināt,” “Kursas Laikam” stāsta A. Lagzdiņš.
Daudzi Īrijas darba devēji atzīst, ka ekonomikas lejupslīdes dēļ viņi šogad neapmaksās Ziemassvētku sarīkojumus personālam, raksta portāls “Baltic-Ireland.eu”.
Poļi izkonkurē
“Protams, ka ekonomiskā krīze ietekmē ne tikai pašus īrus, bet arī latviešus, kas strādā Īrijā. Zinu daudz cilvēku, kas pazaudējuši darbu. Vienā ceļu būvniecības firmā strādāja ap četrdesmit latviešu, cik man zināms, divdesmit no viņiem tiek atlaisti. Īsāk sakot, viņiem pašiem piedāvāja iet prom no darba un izmaksāja nesliktu atlaišanas naudu,” stāsta kāda latviete.
Agris pastāsta, ka pēdējā laikā Īrijā iebraukuši daudz poļu. Viņi fabrikās strādājot par minimālo darba samaksu. Agris pieļauj, ka daudz uzņēmumu šā iemesla dēļ ilgi strādājošos darbiniekus atlaiž “vieglu sirdi”. “Ja tomēr vajadzēs kādus cilvēkus uzņēmuma attīstībai atkal pieņemt, tiks pieņemti poļu strādnieki,” spriež Agris.
Baudīt dzīvi
Vairums aptaujāto Īrijas latviešu teic, ka ekonomisko krīzi uz savas ādas neizjūt. Rīdziniece Daiga Pētersone Īrijā, Balbriganā, mīt jau četrus gadus. Apprecējusies ar indieti, audzina astoņus mēnešus veco dēlu. Vīrs strādā par apsargu, pati – Dublinas lidostā. “Esam paņēmuši māju kredītā un jau pusotru gadu tajā dzīvojam. Esmu ar visu apmierināta, alga man ir divi tūkstoši eiro mēnesī, plus lidojumi pa Eiropu par brīvu, arī vīrs labi nopelna – ap trīs tūkstošiem eiro mēnesī. Arī bērnu nauda šeit ir ļoti laba – katru mēnesi 166 eiro, katru trešo mēnesi – 275 eiro,” Daiga apstiprina, ka ar dzīvi Īrijā ir apmierināta un atgriezties Latvijā negrasās. Viņas dēls ir Īrijas pilsonis, pati – Latvijas, bet vīrs – Indijas pilsonis. Vīrs tuvākajā laikā grasoties naturalizēties.
“Man te draudzene jautāja – ko es darītu, ja laimētu miljonu: brauktu uz Latviju vai paliktu Īrijā? Man pat ilgi nebija jādomā – protams, ka paliktu Īrijā. Jo šeit cilvēki ir daudz jaukāki un sirsnīgāki. Es vienam īram jautāju, kāpēc viņi ir tik jauki. Viņš atbildēja: “We just enjoy our life in any weather!” (Mēs baudām dzīvi ne tikai saulainā dienā! – red.) Un man tā šis teikums ir iepaticies!” atklāj Inese.
Darbu meklēs citur
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts kopā ar vairākām Īrijas latviešu sabiedriskajām organizācijām un reliģisko konfesiju pārstāvjiem Īrijā plāno veidot vienotu latviešu centru, lai nostiprinātu emigrējušo latviešu saikni ar Latviju un mudinātu atgriezties mājās, informē sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Šneidere.
Centrs apvienotu Īrijā dzīvojošos latviešus un sniegtu tiem iespēju biežāk tikties savā starpā, iepazīties, veidot savstarpējos kontaktus. Latvija strādā pie tā, lai radītu valstī tādus apstākļus, kas veicinātu Īrijā strādājošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos, savas vizītes laikā Īrijā šonedēļ sacīja Latvijas prezidents Valdis Zatlers.
“Visi jau domā par atgriešanos. Tikai jādomā objektīvi – ko lai iesāk Latvijā? Kā pārlaist ziemu? Šejienieši, vismaz tie, kas man apkārt, visi grib atpakaļ. Bet reāli arī šausminās – cenas Latvijā tik ceļas, komunālie pakalpojumi aug, siltuma cenas arī ik pa pāris mēnešiem augšā, un vēl piesien kaut kādus mistiskus zudumus. Nevarētu teikt, ka cilvēki Latvijā dzīvo – šejienieši domā, ka ķepurojas. Jo tā ir. Vienkārši cilvēki jau ir pieraduši pie tās nabadzības un pie tā, ka visu laiku jāskatās, kā pareizi iztērēt naudu. Un, ja vajag, tad desu nepērk,” nopūšas Agris.
Portāla “Baltic-ireland.eu” direktors Imants Miezis aģentūrai LETA teicis, ka Latvijas iedzīvotāji tā vietā, lai doties atpakaļ uz dzimteni, meklē darba iespējas tādās valstīs kā Austrālija un Kanāda. Tāpat vēl aizvien esot jūtams, ka iepriekš uz Īriju emigrējušajiem pievienojas arī vēl citi latvieši.
UZZIŅAI
– Šogad dzīvesvietu Īrijā deklarējuši 1052 Latvijas pilsoņi, pērn – 181, bet 2006. gadā – 180.
– No 2004. gada līdz 2008. gada sākumam Īrijā 28 073 Latvijas iedzīvotāji ir saņēmuši atļauju legāli strādāt Īrijā.
– Īrijā pašlaik uzturas vismaz 37 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – tā ziņo Īrijas Sociālo un ģimenes lietu departaments.
– Lēš, ka gada laikā Īriju pametuši apmēram 30 tūkstoši viesstrādnieku.
