Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) par nekvalitatīvām atzinusi 189 jeb 22% augstākās izglītības studiju programmu, Latvijas Radio sacīja izglītības ministrs Roberts Ķīlis.
IZM vērtējumā, šo 189 programmu “ilgtspēja ir problemātiska”, tajās ir būtiski trūkumi un studenti faktiski nesaņem to, ko ir cerējuši, šajās programmās iestājoties. Augstākās izglītības padomes vērtējumā bija identificētas tikai 55 šādas nekvalitatīvas programmas, un atšķirības esot rezultāts stingrākiem kritērijiem.
Ķīlis aicināja šo nekvalitatīvo programmu studentus caur savām pašpārvaldēm vērsties pie augstskolu vadības, prasot konkrētu rīcību, lai tās uzlabotu.
Ministrs norādīja, ka “no augšas” nekvalitatīvās studiju programmas IZM ciet neslēgs, un tam būs jābūt augstskolu lēmumam – slēgt programmas, uzlabot tās, neko nedarīt un mēģināt piesaistīt maksas studentus.
Ķīlis piedāvās valstij pilnībā attiekties no jebkādu valsts līdzekļu piešķiršanas šādām programmām, līdzekļus novirzot labākajām programmām. Ministrs finansējuma pārdales shēmu piedāvāšot pusotra mēneša laikā.
Ķīlis uzsvēra, ka tajā pat laikā 389 jeb 46% no augstskolu programmām atzītas par ļoti kvalitatīvām, bet pārējās – par tādām, kurās ir atsevišķas problēmas, kuras vajadzētu palabot.
Novērtējums parādījis, ka lielākās problēmas Latvijas augstskolās esot ar pētījumu starptautisku publikāciju nodrošināšanu, sadarbību ar ārvalstu mācībspēkiem un prakses nodrošināšanu, bet kvalitatīva ir, piemēram, finanšu kontrole.
IZM analīzes veikšanai visas studiju programmas sadalīja četrās tipoloģiskās grupās, un katras grupas studiju programmas vērtēšanā tika izmantoti 62 kritēriji, tostarp tika izvirzīti arī būtiskākie jeb pamata kritēriji. Šāda rīcība esot bijusi nepieciešama, jo katrai grupai ir atšķirīgi uzdevumi, piemēram, doktora studiju programmās nozīmīgāki ir zinātnisko un pētniecisko darbību raksturojoši kritēriji, bet koledžu līmeņa programmās lielāka nozīme ir kritērijiem, kas dod iespēju novērtēt programmas satura sasaisti ar darba tirgus prasībām. Katrai studiju programmai pēc noteiktas formulas tika aprēķināts koeficents, pamatkritērijiem veidojot pusi no vērtējuma.
IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.
Būtiskākās atšķirības starp izvērtējumiem vērojams studiju programmu grupā “Māksla”, kur no iepriekš par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītajām 16 studiju programmām ministrijas vērtējumā augstākajā grupā iekļuvušas tikai trīs, bet 11 pieskaitītas tām studiju programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska. Arī virzienā “Transporta pakalpojumi” ministrija visas studiju programmas atzinusi par nekvalitatīvām.
Grupās “Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija” un “Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika” atšķirībā no AIP sadalījuma neviena studiju programma nav atzīta par ļoti kvalitatīvu, bet visas iekļautas vidējā grupā, kas nosaka, ka šo programmu īstenošanā ir vērojamas problēmas un ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami konkrēti uzlabojumi. Studiju programmu virzienā “Ģeogrāfija un zemes zinātne” arī neviena programma nav atzīta par ļoti kvalitatīvu un ilgtspējīgu, bet gan tās ierindotas divās zemākajās grupās.
Virzienā “Psiholoģija” ministrija par kvalitatīvu atzinusi tikai vienu studiju programmu, bet vairumā programmu tiek saskatītas problēmas un nepieciešamība tās uzlabot. Arī grupā “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” zemākajā grupā ministrija iekļāvusi ievērojami vairāk programmu nekā AIP.
“Izglītības, pedagoģijas un sporta” virziens ir vienīgais, kurā augstākajā jeb A grupā ministrija iekļāvusi vairāk programmu nekā AIP. Reliģijas un teoloģijas studiju programmas visas ir atzītas par kvalitatīvām, kā arī gandrīz visas par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītas programmas studiju virzienos “Sociālā labklājība”, “Veselības aprūpe”, “Ražošana un pārstrāde”.
Izvērtējot AIP sniegtos datus, IZM tajos saskatījusi vairākas nepilnības. Viena no tām ir pieejamības ierobežojums, tādējādi tikai 17% no visām vērtētajām studiju programmām ir novērtēti visi 62 kritēriji. Savukārt 5% gadījumu nav novērtēti pat desmit vai vairāk kritēriju, tostarp sešām studiju programmām nav vērtējuma nevienā no kritērijiem. Arī IZM šīs sešas studiju programmas nevērtēja.
Lai gan AIP izvērtējumā kvantitatīvos kritēriju vērtējumus un gala vērtējumu studiju programmai piešķīra eksperti, IZM tomēr norāda, ka korelācija starp kvantitatīvajiem vērtējumiem un gala vērtējumiem ne vienmēr ir skaidra.
Ministrija atklājusi, ka studiju programmas, kas tika vērtētas pēc vienādiem kritērijiem un metodoloģijas, ar vienādu punktu skaitu iekļautas atšķirīgās kvalitātes grupās, piemēram, virzienā “Izglītība” augstākajā grupā ir ieskaitīta ar mazāk punktiem novērtētā Latvijas Universitātes programma “Speciālās izglītības skolotājs”, bet zemākajā grupā iekļauta Daugavpils Universitātes programma “Pamatizglītības skolotājs”, kura novērtēta ar vairāk punktu.
