Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) mājas lapā www.sva.gov.lv sadaļā “Garīgā veselība” publiskots ziņojums “Pašnāvības Latvijā – situācija, perspektīvas, risinājumi”, ko saskaņā ar Veselības ministrijas un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja sadarbības līgumu sagatavojuši Sabiedrības veselības aģentūras garīgās veselības speciālisti, informē SVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Auzāne.
Ziņojumā apkopoti statistikas dati par pašnāvībām un pašnāvību mēģinājumiem, apzināti pašnāvību cēloņi, kā arī apkopoti speciālistu viedokļi par to, kādi faktori mazinātu pašnāvības Latvijā. Lai valstī mazinātu pašnāvību skaita pieaugumu:
· jāuzlabo speciālistu un visas sabiedrības zināšanas par depresijas simptomiem, kas ir viens no pašnāvību biežākajiem iemesliem. Svarīgi, lai primārās aprūpes speciālisti, sociālie darbinieki, skolotāji u.c. depresijas nomāktajam savlaicīgi sniegtu atbalstu un nepieciešamības gadījumā pieaicinātu speciālistu. Sabiedrības izglītošanā par garīgo veselību liela loma ir plašsaziņas līdzekļiem, tāpēc jāvairo žurnālistu profesionalitāte sniedzot sabiedrībai informāciju par pašnāvībām;
· jāuzlabo atbalsta sistēma cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, mājvietu, sirgst ar hroniskām slimībām, ilgstoši nevar atrast darbu, nav pietiekami izglītoti, atrodas ieslodzījumā, jau veikuši pašnāvības mēģinājumu u.tml. Šobrīd izteikta riska grupa ir jauni vīrieši ar lielām kredītsaistībām, ko darba zaudējuma vai citu iemeslu dēļ nav iespējams atmaksāt;
· jāierobežo pieejamība alkoholam (jāpalielina produktu cenas, mazinot iespēju tos iegādāties, jānosaka stingrāki alkohola reklāmas un tirdzniecības ierobežojumi u.tml.);
· jāsaglabā ierobežota pieejamība pašnāvību veikšanas līdzekļiem (ieročiem, medikamentiem ar potenciālu letālu iedarbību u.c.);
· jāapzina un jāveic drošības pasākumi (patruļas, mehāniski ierobežojumi u.tml.) potenciāli bīstamās pašnāvību veikšanas vietās – uz tiltiem, dzelzceļa, augstceltnēs u.c.;
· jāuzlabo pieeja kvalitatīvai garīgās veselības aprūpei un ārstniecībai,
· psihiski slimām personām jāsaglabā iespēja saņemt psihiatrisko palīdzību par brīvu, nemaksājot pacienta iemaksu;
· valsts medikamentu kompensācijas sistēmā jāsaglabā medikamenti ar depresiju slimojošiem cilvēkiem;
· jānodrošina iespēja operatīvi saņemt kvalificētu psihiatrisko palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas līmenī;
· jāattīsta ambulatori konsultatīvais psihiatrijas dienests (īpaši reģionos);
· psihiatriskās palīdzības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās jāuzlabo vide un sniegtie ārstniecības pakalpojumi, lai tie sekmētu pacientu stāvokļa uzlabošanos;
· jānodrošina sistemātiska krīžu dienestu darbība (krīžu tālruņi u.c.).
